Ieilgušais konflikts Persijas līča reģionā rada būtisku spriedzi minerālmēslu tirgū, kas tieši ietekmēs pārtikas cenas Eiropā un Latvijā
Tā kā reģions ir galvenais izejvielu avots, piegāžu traucējumi Hormuza šaurumā var izraisīt globālu pārtikas ražošanas krīzi. Piemēram, urīnvielas cena īsā laikā jau pakāpusies no 487 līdz 700 dolāriem par tonnu.
Ražošanas apstāšanās un resursu trūkums. Konflikta dēļ vairākās valstīs apturēta mēslojuma ražošana. Katara, Indija un Bangladeša samazinājušas jaudas dabasgāzes trūkuma dēļ, savukārt Ēģipte saskaras ar Izraēlas gāzes eksporta ierobežojumiem. Arī lielvalstis kā Brazīlija un ASV ziņo par kritisku mēslojuma deficītu vai loģistikas riskiem, kas draud samazināt ražu pat par 50%.
Cenu kāpums kaimiņvalstīs un sekas lauksaimniekiem
Polijā minerālmēslu cenas jau pieaugušas par 7–14%. Lauksaimnieki kļūst piesardzīgi un samazina mēslojuma lietošanu, kas neizbēgami novedīs pie mazākas kopējās ražas un turpmākas pārtikas inflācijas. Latvijas zemniekiem tas nozīmē dārgāku pavasara sēju un pilnīgu atkarību no svārstīgā globālā tirgus.
Latvijas specifiskie riski un birokrātiskie šķēršļi
Kooperatīva “VAKS” eksperte Zinta Jansone norāda, ka Latvija ir īpaši neaizsargāta, jo pilnībā paļaujas uz importu. Situāciju sarežģī ES oglekļa robežnodokļa mehānisms (CBAM). Lai gan nodokļa maksājumi vēl nav sākušies, visas importētās tonnas ir jāreģistrē, un nākotnes izmaksas (līdz pat 140 EUR/t) nav precīzi prognozējamas. Šī nenoteiktība attur no mēslojuma iepirkšanas no alternatīviem avotiem, piemēram, Vidusāzijas.
Noslēgumā var secināt, ka Latvijas lauksaimnieki šobrīd atrodas starp “dzirnakmeņiem” — no vienas puses tos spiež neparedzamā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, kas dzen uz augšu resursu cenas, bet no otras — Eiropas Savienības stingrā zaļā kursa birokrātija.
Ja minerālmēslu pieejamība un cenas stabilizēsies tuvākajā laikā, pastāv cerība uz mērenu pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, saglabājoties pašreizējai nenoteiktībai, patērētājiem Eiropā un Latvijā jārēķinās ar jaunu inflācijas vilni pārtikas grozā, bet zemniekiem — ar nepieciešamību meklēt inovatīvus veidus, kā saglabāt ražību ar ierobežotiem resursiem. Galu galā, šī krīze vēlreiz apliecina, cik cieši vietējā maizes cena ir saistīta ar globālo stabilitāti un energoresursu plūsmu.