ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi ir nācis klajā ar ļoti asiem un biedējošiem paziņojumiem par situāciju Irānā. Viņš brīdina, ka gadījumā, ja Teherāna nepieņems ASV izvirzītos noteikumus, var iet bojā visa turienes civilizācija.
Savā sociālo tīklu platformā prezidents raksta, ka nevēlas šādu iznākumu, taču pieļauj, ka tas var notikt jau tuvākajā laikā. Šie draudi izskan laikā, kad spriedze reģionā ir sasniegusi maksimumu un bruņotie konflikti turpinās jau vairākas nedēļas.
Politikas eksperti, vērojot Trampa rīcību, aicina šos paziņojumus uztvert ar lielu piesardzību. Politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs norāda, ka Trampa vārdi un reālie darbi bieži vien ir divas pilnīgi dažādas lietas. Šī nav pirmā reize, kad ASV prezidents draud Irānai ar “milzīgām sekām” vai pilnīgu iznīcināšanu, taču parasti pēc šādiem vārdiem seko klusums vai pat atkāpšanās no ultimātiem.
Interesanti, ka pēdējā laikā šādi draudi izskanējuši vairākkārt. Piemēram, martā prezidents solīja iznīcināt Irānas elektrostacijas, ja vien netiks atvērts stratēģiski svarīgais Hormuza šaurums. Tomēr tikai divas dienas vēlāk viņš no šīs domas atteicās, aizbildinoties ar veiksmīgām sarunām. Šāda nepastāvība ir radījusi terminu “TACO Trump”, kas apzīmē prezidenta paradumu pēdējā brīdī mainīt domas un izvairīties no solītās rīcības.
Stresa faktori un iekšpolitikas spiediens
Eksperti novērojuši, ka ASV prezidents šobrīd izskatās diezgan satraukts un stresains. Tam ir vairāki iemesli, kas nav saistīti tikai ar ārpolitiku. Amerikā rudenī gaidāmas vēlēšanas, un vēlētāji ir neapmierināti ar straujo cenu kāpumu – dārgāka kļūst degviela, dažādas preces un pakalpojumi. Tas rada milzīgu spiedienu uz Baltā nama administrāciju.
Tāpat tiek norādīts uz problēmām pašas komandas iekšienē. Tramps savā amatā ir atlaidis vairākus pieredzējušus ģenerāļus un ekspertus, tā vietā izvēloties cilvēkus, kuriem trūkst pieredzes starptautiskajās attiecībās. Viņš cenšas vadīt ārpolitiku pēc saviem ieskatiem, neklausoties padomdevējos, un tas rada haosa sajūtu. Kritiķi pat salīdzina viņa pašreizējo uzvedību ar iepriekšējā prezidenta Džo Baidena pēdējiem darba mēnešiem, norādot uz iespējamu apjukumu un nespēju kontrolēt situāciju.
Lai gan militārā ziņā ASV un Izraēla ir krietni pārākas par Irānu, realitāte karalaukā nav tik viennozīmīga. Irānai ir izdevies bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir kritiski svarīgs naftas transportēšanai visā pasaulē. Šī blokāde ir ļoti spēcīgs ierocis Teherānas rokās, jo tā tiešā veidā ietekmē pasaules ekonomiku un energoresursu cenas. Mārtiņš Hiršs uzskata, ka šobrīd šajā konfliktā Tramps drīzāk zaudē nekā uzvar.
Šī nestabilitāte un neparedzamība ir likusi pat ciešiem sabiedrotajiem ieturēt distanci. Vairākas Eiropas valstis ir atteikušas savu palīdzību ASV uzsāktajā karā Tuvajos Austrumos. Piemēram, Itālija nav ļāvusi Amerikas kara lidmašīnām izmantot Sicīlijas bāzi, lai veiktu uzlidojumus Irānai. Eiropas līderi bažījas, ka, iesaistoties šajā konfliktā, viņi var palikt vieni, ja Tramps pēc pāris nedēļām pēkšņi nolems mainīt savu politiku vai vispār aizmirsīs par dotiem solījumiem.
Kas notiek Irānā pēc triecieniem
Konflikts sākās februāra beigās, kad ASV un Izraēla veica masīvus uzlidojumus Irānai. Šajos triecienos tika nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī. Tomēr cerētā režīma maiņa nav notikusi tik vienkārši, kā plānots. Varnešu vietā ir nācis Hāmenejī dēls Modžtaba, un Irānas vadība negrasās padoties spiedienam.
Teherānas mediji ziņo, ka viņi nevēlas tikai īslaicīgu pamieru, bet gan pilnīgu karadarbības pārtraukšanu. Tikmēr bombardēšana turpinās, un tiek ziņots par postījumiem infrastruktūrai – tiltiem, maģistrālēm un dzelzceļiem. Trampa draudi sagraut katru spēkstaciju un tiltu valstī daudzu starptautisko tiesību ekspertu acīs izskatās pēc klaja kara nozieguma plānošanas. Kamēr politiķi strīdas un izsaka ultimātus, parastie iedzīvotāji un pasaules ekonomika turpina izjust šī konflikta smagās sekas.
