ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss paziņojis, ka miera sarunas ar Irānu ir noslēgušās bez jebkāda rezultāta. Pēc intensīvām diskusijām Islamabadā puses tā arī nespēja vienoties par kopīgu valodu, lai izbeigtu sešas nedēļas ilgušo karu.
Venss atzina, ka diskusijas bijušas saturīgas, tomēr galvenajos jautājumos kompromiss netika rasts. Viņš norādīja, ka šāda situācija Irānai būs krietni neizdevīgāka nekā Amerikas Savienotajām Valstīm. Šobrīd diplomātiskais process ir apstājies, un abas puses paliek pie savām iepriekš nospraustajām pozīcijām.
Sarunu gaita un starpnieku loma
Miera sarunas norisinājās Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā, kur vietējās amatpersonas centās palīdzēt abām pusēm atrast kopīgus saskarsmes punktus. Diskusijas sākās sestdien un kopumā ilga 21 stundu. Amerikāņu delegācijas galvenais mērķis bija panākt stabilu pamieru, kas pārtrauktu pusotru mēnesi ilgo karadarbību.
Pakistāna kā starpnieks ieguldīja lielu darbu, lai nodrošinātu sarunu norisi, taču pretrunas starp Vašingtonu un Teherānu izrādījās pārāk dziļas. Venss skaidroja, ka ASV sarunu laikā skaidri definēja savas sarkanās līnijas. Viņš uzsvēra, ka Amerika bija gatava piekāpties atsevišķās detaļās, taču pastāvēja jautājumi, kuros atkāpšanās nebija iespējama. Pēc viceprezidenta teiktā, irāņi šoreiz izvēlējās nepieņemt izvirzītos noteikumus.
ASV prasības un kodoldrošība
Viena no galvenajām Amerikas Savienoto Valstu prasībām bija saistīta ar drošību un kodolieročiem. Vašingtona vēlējās saņemt no Teherānas skaidru un pārliecinošu apliecinājumu, ka tā neturpinās darbu pie kodolieroču izstrādes. ASV pozīcija ir stingra – Irānai nedrīkst būt piekļuve tehnoloģijām vai līdzekļiem, kas ļautu īsā laikā uzsākt atomieroču ražošanu.
Venss preses konferencē neslēpa sarūgtinājumu par rezultātu, tomēr uzsvēra, ka ASV savas intereses aizstāvēs arī turpmāk. Viņa teiktais liecina, ka Vašingtona uzskata savu pozīciju par pietiekami spēcīgu, lai nepieļautu nepamatotas piekāpšanās sarunu vārdā.
Irānas skatījums un “pārmērīgās prasības”
Tikmēr Irānas puse uz notikušo raugās citādāk. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaīls Bakaei norādīja, ka sarunās tika skarti daudzi smagi jautājumi. Starp tiem bija ne tikai kodolprogramma, bet arī situācija Hormuza šaurumā, ekonomiskās sankcijas un iespējamās reparācijas. Bakaei uzskata, ka diplomātijas panākumi ir atkarīgi no tā, vai otra puse spēj atturēties no “pārmērīgām prasībām”.
Teherāna uzstāj, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatzīst Irānas “leģitīmās tiesības un intereses”. Irānas ziņu aģentūras, kas atrodas ciešā režīma kontrolē, ziņo, ka lielākais šķērslis vienošanās panākšanai bijis tieši Hormuza šaurums. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš norādījis, ka šī stratēģiski svarīgā ūdensceļa atvēršana brīvai kuģošanai ir obligāts nosacījums jebkurai mierizlīguma parakstīšanai.
Hormuza šaurums un militārās programmas
Papildus strīdiem par kuģošanas brīvību, Irāna nevēlas atteikties arī no savas raķešu programmas. Sarunu laikā Irānas delegācija uzsvērusi, ka viņiem ir būtiski saglabāt savus “militāros sasniegumus”. Tas nozīmē, ka Teherāna nav gatava ierobežot savu aizsardzības potenciālu tik lielā mērā, kā to pieprasa Amerikas Savienotās Valstis.
Hormuza šauruma jautājums ir būtisks globālajai ekonomikai, jo caur to tiek transportēta liela daļa pasaules naftas. Kamēr abas puses nespēs vienoties par šī reģiona statusu un Irānas militārajām aktivitātēm, miera cerības paliek miglainas. Pagaidām viceprezidents Venss atgriežas mājās, bet diplomātiskā spriedze starp abām valstīm turpina pieaugt, atstājot karadarbības izbeigšanu nezināmā nākotnē.
