Pasaules divu lielāko ekonomiku pārstāvji tiekas Zviedrijā, tuvojoties 90 dienu tarifu pārtraukuma termiņam.
Tuvojoties izšķirošajam termiņam – 12. augustam, ASV un Ķīnas tirdzniecības amatpersonas otrdien atgriezās pie sarunu galda Stokholmā, lai mēģinātu pārvarēt strupceļu tarifu jautājumā starp pasaules divām lielākajām ekonomikām.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir ieņēmusi stingru nostāju attiecībā uz to, ko tā uzskata par milzīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību ar Ķīnu, piemērojot Āzijas ekonomikas gigantam vienus no straujākajiem tarifiem katrā importa nodokļu paaugstināšanas kārtā.
Progress Stokholmā varētu likt pamatu augsta līmeņa tikšanās reizei starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu vēlāk šogad, kas būtu izšķiroša, lai noslēgtu jebkādas svarīgas vienošanās.
ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents un Ķīnas vicepremjerministrs He Lifengs pēc pirmās sarunu dienas pirmdien nesniedza publiskus komentārus žurnālistiem pēc gandrīz piecu stundu ilgas tikšanās aiz slēgtām durvīm Zviedrijas premjerministra birojā.
Pirms sarunu atsākšanas otrdien Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons brokastu laikā tikās ar Besents un ASV tirdzniecības pārstāvi Džeimisonu Grīru.
ASV iesaistījās tarifu sarunās visās frontēs
Kopš prezidenta Donalda Trampa aprīlī paziņojuma par “Atbrīvošanas dienas” tarifiem pret desmitiem valstu, Amerikas Savienotās Valstis ir panākušas vienošanās par tarifiem ar dažiem no saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem un sabiedrotajiem, tostarp Lielbritāniju, Japānu un Eiropas Savienību. Ķīna, iespējams, joprojām ir lielākā neatrisinātā lieta.
“Ķīnieši ir bijuši ļoti pragmatiski,” Grīrs sacīja komentāros, ko viņa birojs pirmdienas vakarā publicēja sociālajos tīklos.
“Protams, gadu gaitā mums ir bijis daudz spriedzes. Arī tagad mums ir spriedze, bet tas, ka mēs regulāri tiekamies ar viņiem, lai risinātu šos jautājumus, dod mums labu pamatu šīm sarunām.”
“Es nevaru pateikt, vai tiks panākta vienošanās vai nē,” Grīrs piebilda klipā, kas tika ievietots X no MSNBC raidījuma “Morning Joe”. “Es šobrīd nevaru pateikt, vai ir iespējams pagarināt termiņu. Taču sarunas ir konstruktīvas, un tās virzās pareizajā virzienā.”
Daudzi analītiķi sagaida, ka Stokholmas sarunas vismaz novedīs pie pašreizējo tarifu līmeņu pagarināšanas, kas ir daudz zemāki par trīsciparu procentu likmēm, jo ASV un Ķīnas tarifu nesaskaņas aprīlī pieauga, īslaicīgi iekustinot pasaules tirgus.
Abas puses maijā Ženēvā notikušajās divpusējās sarunās atkāpās no sabrukuma robežas un vienojās par 90 dienu pauzi, kas beigsies 12. augustā. Pašlaik ir spēkā ASV 30% tarifi Ķīnas precēm un Ķīnas 10% tarifs ASV produktiem.
Fentanils un mākslīgā intelekta mikroshēmas
Citi darba kārtības jautājumi ietver amerikāņu uzņēmumu piekļuvi Ķīnas tirgum, Ķīnas investīcijas ASV, Ķīnā ražotās fentanila sastāvdaļas, kas nonāk ASV patērētāju vidū, Ķīnas iepirkto Krievijas un Irānas naftu un amerikāņu pasākumus, lai ierobežotu Rietumu tehnoloģiju, piemēram, mikroshēmu, kas palīdz darbināt mākslīgā intelekta sistēmas, eksportu.
Savā sociālo mediju platformā “Truth” Tramps pirmdienas vakarā uzstāja, ka viņš “nemeklē” samitu ar Sji Dzjiņpinu, bet varētu doties uz Ķīnu pēc Ķīnas līdera uzaicinājuma.
Lai gan Ķīnas puse Stokholmā ir sniegusi maz konkrētu informāciju par saviem mērķiem, Besents ir norādījis, ka situācija ir stabilizējusies tiktāl, ka Ķīna un ASV var sākt meklēt ilgtermiņa līdzsvaru starp savām ekonomikām.
Kopš Ķīna pirms trim desmitgadēm iekļuva globālajā tirdzniecības sistēmā, Amerikas Savienotās Valstis ir centušās izdarīt spiedienu uz Pekinas līderiem, lai tie veicinātu lielāku patēriņu Ķīnā un piedāvātu plašāku piekļuvi tirgum ārvalstīs ražotām, tostarp amerikāņu, precēm.
Vendija Katlere, bijusī ASV tirdzniecības sarunu vedēja un tagad Āzijas Sabiedrības politikas institūta viceprezidente, sacīja, ka Trampa komanda saskarsies ar izaicinājumiem no “liela un pārliecināta partnera, kas ir vairāk nekā gatavs atriebties pret ASV interesēm”.
Tarifu likmju pagarināšanai “vajadzētu būt vieglajai daļai”, viņa sacīja, brīdinot, ka Pekina ir guvusi mācību kopš pirmās Trampa administrācijas un “šoreiz nepiekritīs vienpusējam darījumam”.