Eksperti norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums noteikt 25% tarifus no Indijas importētajām precēm varētu ietekmēt valsts izaugsmes perspektīvas.
Nav skaidrs, cik liels varētu būt trieciens, ņemot vērā, ka Tramps ir paziņojis par nenorādītu sodu papildus 25% tarifa likmei.
Trešdien savā Truth Social platformā publicētā ierakstā Tramps paziņoja, ka sods Indijai tiks piemērots, sākot ar 1. augustu, par Krievijas naftas un ieroču iegādi “laikā, kad visi vēlas, lai Krievija aptur cilvēku iznīcināšanu Ukrianā.”
Eksperti apgalvo, ka sīkāka informācija par soda sīko druku būs izšķiroša, lai noteiktu lēmuma faktisko ekonomisko ietekmi.
“ASV ierosinātais tarifs (un sods) ir augstāks nekā mēs bijām paredzējuši, un tāpēc tas, visticamāk, radīs nelabvēlīgu ietekmi uz Indijas IKP izaugsmi. Lejupslīdes apmērs būs atkarīgs no piemēroto sodu lieluma,” paziņojumā norādīja reitingu aģentūras Icra galvenais ekonomists Aditi Najars.
Icra iepriekš bija samazinājusi Indijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim finanšu gadam no 6,5% līdz 6,2% tarifu paaugstināšanas negatīvās ietekmes dēļ.
Cita brokeru kompānija Nomura paziņoja, ka tarifi ir “negatīvi izaugsmei” un Indijas IKP paziņojumu rezultātā varētu samazināties par 0,2%.
Indijas akciju tirgi reaģēja negatīvi uz ziņām, sākoties tirdzniecībai dienā ar mīnusu. “Tirgus gaidīja, ka tarifu vienošanās tiks noslēgta, jo ASV un Indijas ilgtermiņa stratēģiskās intereses sakritīs,” sacīja fondu pārvaldnieks Nilešs Šahs.
Indija un ASV pēdējo mēnešu laikā ir rīkojušas vairākas sarunu kārtas par tirdzniecības līgumu, un Deli pat samazināja tarifus tādām precēm kā burbona viskijs un motocikli, lai nomierinātu ASV. Taču ASV ir 45 miljardu dolāru tirdzniecības deficīts ar Indiju, ko Tramps vēlas samazināt.
Tramps ir sodījis Indiju par Krievijas naftas iepirkšanu
25% tarifs plus papildu sankcijas pasliktinās Indijas stāvokli salīdzinājumā ar citām Āzijas ekonomikām, piemēram, Vjetnamu un Ķīnu, “galvenajām valstīm, ar kurām mēs konkurējam par investīcijām un industrializāciju”, BBC pastāstīja Ekonomiskās attīstības fonda domnīcas pārstāvis Rahuls Ahluvalia.
ASV tarifi Ķīnas importam pēc sarunām Ženēvā un Londonā samazinājās no 145% līdz 30%. Abām pusēm tagad ir laiks līdz 12. augustam, lai panāktu ilgtermiņa tirdzniecības līgumu. Tramps jūlija sākumā parakstīja vienošanos arī ar Vjetnamu, piekrītot noteikt 20% tarifus, salīdzinot ar aprīlī ierosināto 46% nodevu.
Ņemot vērā, ka Indijas tarifi vairs nav zemāki nekā šīm valstīm, paredzamā eksporta piegādes ķēžu novirze tādās nozarēs kā tekstilizstrādājumi uz Indiju tagad ir maz ticama.
“Ja tarifs tiks saglabāts, šis solis var tieši ietekmēt tādas galvenās nozares kā jūras produkti, farmācija, tekstilizstrādājumi, ādas izstrādājumi un automobiļi, kur divpusējā tirdzniecība ir bijusi īpaši spēcīga,” sacīja Agnešvars Sens, EY India tirdzniecības politikas eksperts.
Trampa paziņojums izraisīja vispārēju vilšanos un bažas no ekonomistu, eksportētāju un nozares līderu puses Indijā.
“Lai gan šis solis ir neveiksmīgs un tam būs skaidra ietekme uz mūsu eksportu, mēs ceram, ka šī augstāku tarifu ieviešana būs īstermiņa parādība un ka drīzumā tiks noslēgts pastāvīgs tirdzniecības līgums starp abām pusēm,” sacīja nozares organizācijas FICCI prezidents Harša Vardhans Agarvals.