Jaunākais mēģinājums Briselē ierobežot Maskavu ar jaunu sankciju kārtu un piespiest Vladimiru Putinu noslēgt pamieru Ukrainā ir uzdūries negaidītam spēlētājam: Raiffeisen Bank International (RBI).
Austrijas otrā lielākā banka un viena no Austrumeiropas kreditēšanas lielvarām ir diplomātu mutē, jo viņi ar dziļu skepsi apsver strīdīgu plānu kompensēt korporācijai, kurai joprojām ir veiksmīga meitasuzņēmuma darbība Krievijā, neskatoties uz Rietumu uzņēmumu plašu aizplūšanu no valsts.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, 2025. gada otrā ceturkšņa beigās Raiffeisenbank Russia pašu kapitāls pārsniedza 5,3 miljardus eiro, un tā apkalpoja 3 miljonus klientu.
Taču janvārī meitasuzņēmums cieta zaudējumus, kad Krievijas tiesa lēma, ka tai ir jāmaksā vairāk nekā 2 miljardi eiro zaudējumu atlīdzībā Krievijas investīciju sabiedrībai Rasperia Trading.
Saskaņā ar Raiffeisen, kas atbildēja uz rakstiskiem jautājumiem šajā rakstā, strīda centrā ir Strabag, Austrijas būvniecības uzņēmums, kura akcionāru vidū ir Rasperia un Raiffeisen Lower Austria/Vienna, viens no RBI galvenajiem akcionāriem.
Rasperia piederēja miljardierim Oļegam Deripaskam līdz brīdim, kad viņš 2024. gada martā atteicās no kontroles. Pats Deripaska bija starp oligarhiem, pret kuriem ES noteica sankcijas pirmajos Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēnešos, jo viņam bija ciešas saites ar Kremli.
ES Padome, pamatojot šo apzīmējumu, norādīja, ka Deripaska ir “atbildīgs par darbībām vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai stabilitāti vai drošību Ukrainā”.
Divus gadus vēlāk pati Rasperia tika iekļauta melnajā sarakstā līdzās uzņēmumiem un personām, kuras Deripaska izmantoja “sarežģītā izvairīšanās shēmā”, lai pārdotu savu daļu.
Sankciju rezultātā 28,5 miljoni Rasperia akciju Strabag tika iesaldēti, neļaujot uzņēmumam saņemt dividendes no Strabag.
2023.gada beigās Raiffeisen veica darījumu, lai iegādātos Rasperia akcijas Strabag, taču darījums izjuka pēc tam, kad ASV pauda bažas par sankciju apiešanas risku.
Pēc tam Rasperia uzsāka tiesvedību, pieprasot kompensāciju par iesaldētajām akcijām un dividenžu zaudējumu. Pēc tam, kad uzņēmums cieta neveiksmi Austrijā, tas iesniedza prasību Krievijas tiesā, kas galu galā lēma tam par labu un piesprieda samaksāt 2,1 miljarda eiro zaudējumu atlīdzību.
Tā kā Strabag Krievijā nebija aktīvu, kurus varētu konfiscēt, rēķina apmaksas pienākums gulēja uz Raiffeisenbank Russia, Raiffeisen meitasuzņēmumu.
Raiffeisen juristi sūdzējās, ka Krievijas tiesa ir izmantojusi iebiedēšanas taktiku un kavējusi viņu spēju iesniegt pierādījumus.
Juridiskā sāga tagad ir nonākusi Briselē.
Austrija cenšas atcelt sankcijas pret Rasperia, lai akcijas varētu nodot Raiffeisen un palīdzētu kompensēt 2,1 miljarda eiro norakstījumu.
Svarīgi ir tas, ka jebkādām sankciju režīma izmaiņām būtu nepieciešama vienprātība.
Šeit Vīnes ambīcijas ir saskārušās ar šķēršļiem: saskaņā ar Euronews konsultētajiem diplomātiem neviena cita dalībvalsts nevēlas apmierināt šo lūgumu, baidoties, ka tas atvērs Pandoras lādi un nākotnē veicinās līdzīgus lūgumus.
Eiropas Komisija ir ieņēmusi divējādu nostāju, lai izvairītos no Vīnes antagonizācijas šajā delikātajā jautājumā, vienlaikus privāti atzīstot, ka plāns ir pretrunīgs.
Sākotnējā sankciju pakete, ko izstrādāja izpildvara un iesniedza pagājušajā mēnesī, nerisināja Raiffeisen juridisko drāmu. Šis jautājums parādījās dažas nedēļas vēlāk kā papildinājums.
Tā kā vienprātība šķiet nesasniedzama, jautājums gandrīz noteikti tiks atmests, ja vien Vīne neizmantos savas veto tiesības. Atšķirībā no Ungārijas un Slovākijas, Austrijai nav pieredzes vienpersoniski bloķēt kolektīvu rīcību.
Viens no iemesliem, kāpēc galvaspilsētas tik ļoti nevēlas piekrist Vīnes lūgumam, ir fakts, ka Raiffeisen joprojām ir lielākais Rietumu aizdevējs, kas joprojām veic uzņēmējdarbību Krievijā, neskatoties uz vairāk nekā trīsarpus gadus ilgo nežēlīgo karu Ukrainā un neskaitāmajām sankcijām.
Raiffeisen kopš 2022. gada otrās puses cenšas pārdot savu Krievijas meitasuzņēmumu, sacīja pārstāvis.
Tomēr centienus sarežģīja nepieciešamība saņemt apstiprinājumu no pieciem dažādiem regulatoriem, tostarp Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vladimira Putina biroja, katram no kuriem ir pretējas intereses. Atsavināšana vēl nav notikusi.
“Ja mēs būtu sasnieguši (potenciālo pircēju) saraksta beigas, mēs tā teiktu,” pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz starptautiskajiem medijiem, sacīja Raiffeisen izpilddirektors Johans Štrobls. “Mēs nepadodamies.”
Štrobls pauda cerību, ka juridiskajam strīdam tiks rasts risinājums. Ja plāns Briselē netiks īstenots, viņš paskaidroja, ka uzņēmums lūgs Austrijas tiesai pārdot Rasperia iesaldētās Strabag akcijas un pārskaitīt ieņēmumus Raiffeisen.