No 2026. gada Vācija saglabās pieredzējušus pensionārus darba tirgū, ļaujot viņiem nopelnīt līdz 2000 eiro mēnesī bez nodokļiem.
Vācija ieviesīs “aktīvo pensiju” no 2026. gada 1. janvāra, kas ļauj cilvēkiem, kuri izvēlas strādāt pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, nopelnīt līdz 2000 eiro mēnesī bez nodokļiem.
Darba ministre Bārbela Basa formulēja to kā vienkāršu stimulu, kas paredzēts, lai saglabātu pieredzējušus darbiniekus darba tirgū.
Jautāta par centriski labējās Savienības priekšlikumu par nodokļu neapliekamu piemaksu, Basa atbildēja: “Ikvienam, kurš brīvprātīgi vēlas strādāt ilgāk, ir nepieciešami pievilcīgi apstākļi”.
Viņa piebilda, ka valdība atcels iepriekšējās nodarbinātības aizliegumu, kas liedza pensionāriem vienkārši atgriezties savās iepriekšējās darba vietās.
“Ir neproduktīvi, ka darbiniekiem, kuri vēlējās turpināt strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas, nebija atļauts viegli atgriezties pie sava iepriekšējā darba devēja.”
Lēmums pieņemts pēc saspringtām koalīcijas komitejas debatēm, kuras vadīja kanclers Frīdrihs Mercs un kurās piedalījās finanšu ministrs Larss Klingbeils, darba ministre Basa un Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders.
Par pensiju reformu tika panākta vienošanās līdztekus izmaiņām Bürgergeld, Vācijas pamata ienākumu atbalstā darbspējīgiem pieaugušajiem, kuri cīnās ar dzīves dārdzības problēmām.
Shēmas pastiprināšana ir paredzēta, lai risinātu darbaspēka trūkumu un vēlētāju bažas par taisnīgumu, mudinot cilvēkus atgriezties darbā.
Kritiķi brīdina, ka šīs pārmaiņas varētu padziļināt grūtības neaizsargātām mājsaimniecībām un iezīmēt atgriešanos pie Vācijas iepriekšējās sistēmas, pabalstu samazinājumam potenciāli apdraudot stabilu atgriešanos nodarbinātībā.
Kā Vācijas rīcība salīdzināma ar pārējo Eiropu
Vācijas neapliekamā ikmēneša pabalsta summa 2000 eiro apmērā ir neparasti skaidra pēc ES standartiem.
Vairākas dalībvalstis atļauj vai mudina strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas, bet parasti, izmantojot zemākas ienākuma nodokļa likmes senioriem, piemēram, Zviedrijas palielināto ienākumu pabalstu personām, kas vecākas par 66 gadiem, vai prēmiju kredītus atliktajām pensijām, piemēram, Dānijas senioriem.
Lielākajā daļā Eiropas pensiju atlikšanas prēmijas ir norma, un pensionāri būtībā turpina saņemt iepriekšējās algas un parastās nodokļu likmes.
Kas mainās darba devējiem un pensionāriem
Nozarēs, kurās ir daudz vakanču, piemēram, inženierzinātnēs, transportā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē, tas sola iespēju saglabāt ekspertus un veterānus, pateicoties iepriekšējās nodarbinātības barjeras atcelšanai un neapliekamajai pabalstam, kas padara samazināta darba laika līgumus pievilcīgākus.
Darbinieki, kas sasnieguši pensijas vecumu vai ir pārsnieguši to, var turpināt strādāt nepilnu slodzi, paturēt lielāku daļu no katra eiro līdz 2000 eiro mēneša maksimālajam limitam un — atkarībā no galīgās summas — apvienot to ar jau izmaksājamu pensiju.
Tomēr joprojām pastāv galvenie ieviešanas jautājumi, piemēram, kā neapliekamā summa mijiedarbojas ar solidaritātes piemaksām vai pašvaldību nodokļiem un vai pabalsts attiecas uz katru darbavietu vai uz personu vairākos līgumos.
Nav arī skaidrs, kā tiks saskaņoti pensiju un veselības apdrošināšanas maksājumi vai kādi tieši ierobežojumi tiks piemēroti iepriekšējas nodarbinātības aizlieguma atcelšanai.