Dienvidķīnas jūrā pieaug saspīlējums starp Ķīnu un Filipīnām par kontroli pār stratēģiski svarīgo Skarboro sēkli. Jaunākie satelītattēli rāda, ka Ķīna izmanto kuģus un speciālas peldošās barjeras, lai bloķētu ieeju šajā teritorijā.
Šī vieta ir viens no karstākajiem strīdus punktiem Āzijā, kur diplomāti saskata nopietnu risku bruņotam konfliktam. Filipīnas mēģina atbalstīt savus zvejniekus, sūtot palīgā krasta apsardzes kuterus, taču Ķīnas patruļas kļūst arvien ciešākas.
Satelīti fiksē bloķēšanas pasākumus
Aprīļa vidū uzņemtie satelītattēli atklāja, ka pie sēkļa ieejas noenkurotas četras zvejas laivas un Ķīnas kara flotes vai krasta apsardzes kuģis. Papildus tam fiksēta jauna peldošā barjera, kas burtiski aizšķērso ieeju lagūnā. Filipīnu krasta apsardze apstiprināja, ka Ķīna uzstādījusi aptuveni 350 metru garu barjeru, lai neļautu filipīniešu laivām iekļūt tradicionālajās zvejas vietās.
Lai gan iepriekš Filipīnu puse šādas barjeras ir pārgriezusi, Ķīna turpina tās uzstādīt atkārtoti. Filipīnu flote ziņo, ka nedēļas laikā pie sēkļa manīti pat desmit Ķīnas krasta apsardzes kuģi. Tas rada sajūtu, ka ieeja ir pilnībā bloķēta, lai gan starptautiskie noteikumi paredz, ka šī zona ir brīvi pieejama dažādu valstu zvejniekiem.
Bagātīgie zvejas ūdeņi un politiskās pretenzijas
Skarboro sēklis ir dabas resursiem bagāta teritorija, kas atrodas Filipīnu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tomēr Ķīna to uzskata par savu īpašumu un dēvē par Huanjanas salu. Pagājušajā gadā situācija saasinājās vēl vairāk, kad Ķīna tur pasludināja nacionālā dabas rezervāta izveidi. Filipīnu drošības dienesti to nodēvēja par viltīgu soli, lai attaisnotu teritorijas pilnīgu okupāciju.
Kopš 2012. gada, kad Ķīna pēc ilgstošas konfrontācijas faktiski pārņēma kontroli pār sēkli, Filipīnu zvejnieki tur vairs nevar justies droši. Manila uzskata, ka daudzus Ķīnas tralerus patiesībā vada nevis vienkārši zvejnieki, bet gan bruņoti jūras kaujinieki, lai gan Pekina to nekad nav atzinusi. Šī nenoteiktība un pastāvīgā kuģu klātbūtne padara ikdienu jūrā neprognozējamu.
Militārās mācības un ASV atbalsts
Reaģējot uz Ķīnas pieaugošo ietekmi, Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais ir izvēlējies ciešāku sadarbību ar ASV. Jau janvārī abu valstu karakuģi veica kopīgus manevrus netālu no strīdīgā sēkļa. Šomēnes visā Filipīnu arhipelāgā plānotas vēl vērienīgākas militārās mācības, kurās piedalīsies tūkstošiem karavīru. Daļa no šīm mācībām notiks tieši tajā piekrastē, kas atrodas vistuvāk Skarboro sēklim.
Diplomāti norāda, ka saspīlējums Āzijā tiek uzmanīgi vērots arī saistībā ar citiem konfliktiem pasaulē. Pastāv bažas, ka Ķīna varētu izmantot brīdi, kad ASV uzmanība ir pievērsta notikumiem Irānā un mēģinājumiem atvērt Hormuza šaurumu. Pekina varētu uzskatīt, ka šis ir piemērots laiks, lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas Dienvidķīnas jūrā, kamēr lielvaras ir aizņemtas citviet.
Ko saka starptautiskās tiesas
Jautājums par suverenitāti pār Skarboro sēkli joprojām ir neatrisināts. 2016. gadā Pastāvīgā šķīrējtiesas palāta pieņēma vēsturisku lēmumu par vairākiem jautājumiem Dienvidķīnas jūrā, un šis lēmums lielā mērā bija labvēlīgs Manilai. Tiesa atzina, ka Ķīnas veiktā blokāde pārkāpj starptautiskās tiesības, jo šī vieta vēsturiski ir bijusi tradicionāla zvejas vieta gan filipīniešiem, gan ķīniešiem un vjetnamiešiem.
Tomēr tiesas spriedums nevarēja tieši noteikt, kam pieder pati sala. Ķīna šo lēmumu ignorē un turpina kontrolēt teritoriju ar spēku. Filipīnas tikmēr turpina uzstāt uz savām tiesībām, norādot, ka Skarboro sēklis atrodas burtiski viņu “pagalmā”. Kamēr abas puses turas pie savas taisnības un jūrā parādās arvien jaunas barjeras, situācija saglabājas kritiska un jebkurš pārpratums var novest pie nopietnākām sekām.
