Ekonomisti paredz algu pieaugumu 2019. gadā praktiski visās nozarēs

Banku analītiķi izsaka prognozes, ka nākošajā gadā varētu pieaugt vidējā bruto darba samaksa. “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna, ka to ietekmē darbaspēka trūkums un bruto darba samaksas pieaugums būs vērojams gandrīz visās nozarēs. 2019. gadā tā varētu pieaugt par 7 – 8% , taču nākošgad minimālo algu ir plānots saglabāt pašreizējā līmenī.

Ekonomiste ziņoja aģentūrai LETA, ka vidējā bruto darba alga 2019.gadā Latvijā varētu nedaudz pārsniegt 1070 eiro. Viņa arī piebilda, ka sakarā ar to, ka ir paredzēts būtiski paaugstināt mediķu algas, arī 2019. gadā veselības aprūpē atalgojums būs starp straujāk augošajiem.

Bruto algas pieaugumu par 7% pareģo arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. To pašu, ko “Swedbank” ekonomiste minēja par veselības aprūpes atalgojuma pieaugumu, paredz arī “Luminor” ekonomists. Vēl viņš piebilst, ka straujš algu kāpums būs arī nozarēs, kurās bruto darba samaksa līdz šim bija zem vidējā rādītāja. Algas pieaugums varētu būt arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Viņš sacīja: “Iedzīvotāju skaits vietās, kur šīm nozarēm vajadzīgi darbinieki, turpina strauji samazināties, līdz ar to izzūd nu jau gadu desmitus ilgušais darbaroku pārpalikums laukos. Turklāt šīs nozares strauji modernizējas, tām vajag vairāk darbinieku ar labām tehniskām zināšanām, kuriem var uzticēt dārgas iekārtas.”

Arī  “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka vidējā darba alga Latvijā 2019.gadā varētu palielināties robežās no 7% līdz 8%, pietuvojoties 1100 eiro.

“Pašreizējais algu kāpums arī ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums vai spēsim to noturēt, neizraisot kādu jaunu krīzi? Arvien vairāk parādās signāli, ka šobrīd algu kāpums vismaz daļēji notiek uz peļņas un investīciju rēķina, savukārt esošais biznesa modelis ar lētu darbaspēka sevi sāk izsmelt. Tādēļ uzņēmumiem jādomā par tā kā celt savu produktivitāti, piemēram, investējot automatizācijā un attīstot savus produktus,” teica Āboliņš.

Avots: jauns.lv

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru