Lai gan akcijas neņēma vērā jaunāko politisko drāmu Parīzē, obligāciju tirgus straujais pieaugums varētu liecināt, ka investori gatavojas dziļākam Eiropas fiskālās stabilitātes pārbaudījumam.
Eiropas tirgi pirmdien sūtīja jauktus signālus pirms balsojuma, kurā Francija, viena no ES vadošajām ekonomikām, visticamāk, sāks meklēt savu piekto premjerministru trīs gadu laikā.
Lai gan akcijas izrādījās pārsteidzoši noturīgas, Francijas obligācijas vairāk satricināja gaidāmais balsojums, jo īpaši tāpēc, ka to izraisīja debates par Francijas nākamā gada budžetu un izcēla nestabilo līdzsvaru starp īstermiņa tirgus uzticību un ilgtermiņa fiskālajām bažām.
Plašāka politiskā nestabilitāte Francijā pēdējos mēnešos ir izraisījusi tirgus kāpumus parlamenta strupceļa un fiskālās spriedzes dēļ.
Neskaidra Francijas nākotne
Francijas premjerministrs Fransuā Bairū aicināja uz uzticības balsojumu parlamentā, mēģinot sasaistīt valdības pastāvēšanu ar 2026. gada budžeta pieņemšanu, taču centriskā valdības vadītāja pretinieki, piemēram, Nacionālā apvienība un Sociālistiskā partija, kopš tā laika ir paziņojuši, ka balsos pret viņu.
Pirmdienas rītā visas Eiropas STOXX 600 indekss pieauga par 0,33 %, savukārt Francijas etalons CAC 40 pieauga par aptuveni 0,4 %, kas ir neliels pieaugums, kas mazināja bažas par tūlītējiem nemieriem un, visticamāk, nozīmē, ka gaidāmā politiskā drāma, kas ir ieilgusi nedēļām ilgi un kuras gala rezultāts ir lielā mērā paredzams, jau ir iekļauta cenā.
“Francija cīnās ar ļoti vīlušos vēlētāju, kas pretojas taupības pasākumiem, kas padara valsts lielā budžeta deficīta samazināšanu ļoti sarežģītu,” sacīja Suzanna Strītere, Hargreaves Lansdown naudas un tirgu vadītāja.
Obligāciju tirgus raidīja drūmāku signālu. Francijas ilgtermiņa aizņēmumu izmaksas pieauga līdz līmenim, kāds nebija pieredzēts kopš 2009. gada, atspoguļojot investoru bažas par valsts fiskālo perspektīvu pirms iespējamā politiskā strupceļa.
Obligāciju ienesīgums ir uzticības balsojums valdībai, tāpēc, kad Francijas ilgtermiņa aizņēmumu izmaksas strauji pieaug, tas nozīmē, ka investori nav pārliecināti, ka Parīze šobrīd spēj tikt galā ar savām finansēm.
“Francija tiek uzskatīta par visproblemātiskāko bērnu Eiropā, runājot par fiskālo stāvokli. Taču tieši premjerministri tiek pastāvīgi izslēgti par nespēju savaldīt nepaklausīgos likumdevējus un ieviest izdevumu ierobežojumus,” turpināja Strīters.
Sekas sniegsies tālu aiz Elizejas laukiem, jo eirozonas otrā lielākā ekonomika jau atrodas uz nestabilas fiskālās pamatnes, valsts parādam tuvojoties 114% no IKP un deficītam strauji pieaugot par aptuveni 5,8%, kas ir krietni virs ES normām.
Ja Francijas ienesīgums turpinās pieaugt, atšķirība ar īpaši drošajām Vācijas obligācijām sāks paplašināties, un, tiklīdz šī starpība kļūs pārāk liela, tā riskē ar plašāku eirozonas parāda nedrošību.
Bairū gaidāmā atstādināšana pastiprina bažas par politikas paralīzi un aizkavētu fiskālo konsolidāciju, un tā varētu novest pie plašākas nestabilitātes eirozonas kodolā, jo ES ir izmisīgi nepieciešama monetārā stabilitāte, lai novērstu transatlantisko tirdzniecības saspīlējumu.