Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens ir nācis klajā ar asu reakciju uz ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējiem izteikumiem par salu. Nīlsens aicināja NATO sabiedrotos turēties kopā un aizstāvēt starptautiskās tiesības.
Šāds paziņojums seko pēc tam, kad Tramps sociālajos tīklos Grenlandi nosauca par “slikti pārvaldītu ledus gabalu”. Premjers uzsvēra, ka Grenlandes iedzīvotāji ir lepna tauta, kas vēlas cieņpilnas attiecības ar visiem partneriem, nevis nonākt lielvaru strīdu krustugunīs.
Trampa kritika un NATO loma
Konflikta sakne meklējama Donalda Trampa neapmierinātībā ar NATO valstu nevēlēšanos iesaistīties viņa uzsāktajā karā pret Irānu. Prezidents savā ierastajā manierē publicēja ierakstu, kurā pārmeta aliansei bezdarbību brīžos, kad tā ir visvairāk vajadzīga. Viņa vēstījums bija skaidrs – ja NATO nebūs blakus ASV tagad, tad arī ASV varētu nepalīdzēt citiem nākotnē.
Šajā kontekstā viņš atkal pieminēja Grenlandi, nodēvējot to par lielu un nabadzīgi apsaimniekotu teritoriju. Šādi vārdi Grenlandē un Dānijā izsauca pamatīgu sašutumu, jo tie kārtējo reizi apšauba salas suverenitāti un tās iedzīvotāju spējas pašiem pieņemt lēmumus. Premjerministrs Nīlsens norādīja, ka 57 000 salas iedzīvotāju katru dienu strādā kā pilnvērtīgi pasaules pilsoņi un šāds raksturojums ir aizskarošs.
Spriedze ap salas pārņemšanu
Jautājums par Grenlandes statusu nav jauns, taču šī gada sākumā situācija kļuva neierasti saspringta. Baltā nama administrācija janvārī pat pieļāva domu par militāra spēka izmantošanu, lai pārņemtu kontroli pār salu. Tas lika citām Eiropas valstīm, piemēram, Francijai un Vācijai, rīkoties. Viņas uz Grenlandi nosūtīja nelielas karavīru vienības, lai parādītu solidaritāti Dānijai un atturētu ASV no jebkādām agresīvām darbībām.
Lai gan vēlāk Tramps pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti šķietami piekāpās, sakot, ka ir izveidots “nākotnes darījuma ietvars”, saspīlējums nav pazudis. Sarunas starp ASV, Dāniju un Grenlandi joprojām turpinās, un amatpersonas regulāri tiekas, lai apspriestu tālāko sadarbību. Tomēr Nīlsens savos izteikumos ir piesardzīgs. Viņš uzskata, ka Trampa vēlme kontrolēt Grenlandi joprojām ir aktuāla un nekur nav pazudusi no dienaskārtības.
Stratēģiskā nozīme un 1951. gada līgums
ASV un to atbalstītāji uzskata, ka Grenlande ir kritiski svarīga, lai atvairītu Krievijas un Ķīnas ietekmi Arktikā. Pēc viņu domām, Dānija viena pati nespēj nodrošināt tik plašas teritorijas aizsardzību mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Jāpiebilst, ka Amerikas Savienotajām Valstīm jau šobrīd salā ir sava militārā bāze, un saskaņā ar 1951. gada līgumu tām ir tiesības paplašināt savu klātbūtni.
Nīlsens atzīst, ka ir loģiski iekļaut šo veco vienošanos pašreizējās sarunās par aizsardzības stiprināšanu. Tajā pašā laikā viņš izvairās no detaļām par to, ko tieši ASV pieprasa šajās diskusijās. Grenlandes vadība vēlas saglabāt līdzsvaru – uzlabot drošību, bet nezaudēt kontroli pār savu zemi.
Starptautiskās kārtības saglabāšana
Sarunas noslēgumā Grenlandes premjers uzsvēra, ka pasaulei ir svarīgi saglabāt pēckara gados izveidoto kārtību. Tas ietver gan NATO aliansi, gan starptautiskos likumus, kurus visi ciena. Viņaprāt, šīs vērtības pašlaik tiek nopietni apstrīdētas, tāpēc visām dalībvalstīm būtu jārīkojas vienoti.
Nīlsens cer, ka sabiedrotie spēs pārvarēt iekšējās nesaskaņas. Viņa galvenais vēstījums ir vienkāršs: pasaule būs drošāka, ja lielvalstis cienīs mazo tautu tiesības un sadarbosies, nevis mēģinās tās pakļaut ar spēku vai ekonomisku spiedienu. Šī diplomātiskā cīņa par Arktikas nākotni skaidri parāda, ka pat attāli ledus klājumi var kļūt par globālās politikas centrālo punktu.
