Intel akciju cena ceturtdien kritās pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps sociālajos medijos paziņoja, ka mikroshēmu ražotāja izpilddirektoram ir jāatkāpjas.
“Intel izpilddirektors ir ļoti konfliktējošs un viņam nekavējoties jāatkāpjas,” Tramps ievietoja ierakstu vietnē Truth Social. “Šai problēmai nav cita risinājuma. Paldies par jūsu uzmanību šai problēmai!”
Tramps publicēja šo ierakstu pēc tam, kad senators Toms Kotons nosūtīja vēstuli Intel priekšsēdētājam Frenkam Jērijam, paužot bažas par izpilddirektora Lip-Bu Tana ieguldījumiem un saistību ar pusvadītāju uzņēmumiem, kas, kā ziņots, ir saistīti ar Ķīnas Komunistisko partiju un Tautas atbrīvošanas armiju.
Kotons vaicāja valdei, vai Tans ir atbrīvojies no savām interesēm šajos uzņēmumos, lai novērstu jebkādus interešu konfliktus. Nav uzreiz skaidrs, vai Tans, kurš martā pārņēma Intel izpilddirektora amatu, to ir izdarījis.
Paziņojumā Intel norādīja, ka ir “dziļi apņēmies veicināt ASV nacionālās un ekonomiskās drošības intereses”. Uzņēmums paziņoja, ka veic “ievērojamas investīcijas, kas atbilst prezidenta programmai “Amerika pirmajā vietā”.
Kotona apgalvojumi
“2025.gada martā Intel iecēla Lip-Bu Tanu par savu jauno izpilddirektoru,” Kotons rakstīja vēstulē. “Tan kungs, kā ziņots, kontrolē desmitiem Ķīnas uzņēmumu un viņam pieder daļas simtiem Ķīnas progresīvas ražošanas un mikroshēmu uzņēmumu. Vismaz astoņiem no šiem uzņēmumiem, kā ziņots, ir saistība ar Ķīnas Tautas atbrīvošanas armiju.”
Kotona vēstulē īpaši pieminēja Tan neseno vadību uzņēmumā Cadence Design Systems. Saskaņā ar ASV Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, Cadence jūlijā piekrita atzīt savu vainu, lai atrisinātu apsūdzības par eksporta kontroles noteikumu pārkāpšanu, pārdodot aparatūru un programmatūru Ķīnas Nacionālajai aizsardzības tehnoloģiju universitātei, kas ir saistīta ar Ķīnas armiju.
Tans bija Cadence izpilddirektors, kad uzņēmums pārkāpa noteikumus laikā no 2015. līdz 2021. gadam.
ASV Tirdzniecības departamenta Rūpniecības un drošības birojs arī piesprieda Cadence 95 miljonu dolāru sodu par tiem pašiem pārkāpumiem, sakot, ka Cadence atzina, ka “tās Ķīnas meitasuzņēmuma darbinieki apzināti nodeva sensitīvas ASV tehnoloģijas struktūrām, kas izstrādā superdatorus, lai atbalstītu Ķīnas militāro modernizāciju un kodolieroču programmas”.
Digitālā sacensība
Tans iepriekš 1987. gadā izveidoja riska kapitāla uzņēmumu Walden International, lai koncentrētos uz tehnoloģiju jaunuzņēmumu, tostarp mikroshēmu ražotāju, finansēšanu.
Ķīnas valsts mediji ir raksturojuši Tanu kā “aktīvi” veltītu Ķīnas un Āzijas tirgiem, investējot ne tikai Taiwan Semiconductor Manufacturing Company, bet arī Ķīnas valsts uzņēmumā SMIC, kas cenšas attīstīt Ķīnas mikroshēmu ražošanas iespējas.
Trampa un Kotona prasības rodas laikā, kad ASV un Ķīnas ekonomiskā un politiskā sāncensība arvien vairāk koncentrējas uz konkurenci mikroshēmu, mākslīgā intelekta un citu digitālo tehnoloģiju jomā, kas, pēc ekspertu domām, veidos nākotnes ekonomiku un militāros konfliktus.
Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Kotons ir paudis bažas, ka Ķīnas spiegi varētu strādāt tehnoloģiju uzņēmumos un aizsardzības līgumslēdzējos, izmantojot savu amatu, lai zagtu noslēpumus vai izveidotu digitālas aizmugurējās durvis, kas dod Ķīnai piekļuvi klasificētām sistēmām un tīkliem.
Ceturtdien Arkanzasas republikānis rakstīja Aizsardzības ministrijai, aicinot aizsardzības ministru Pītu Hegsetu aizliegt visiem, kas nav ASV pilsoņi, strādāt darbavietās, kas ļauj viņiem piekļūt Aizsardzības ministrijas tīkliem. Viņš arī pieprasīja izmeklēšanu par Ķīnas pilsoņiem, kas strādā aizsardzības līgumslēdzējos.
Valsts drošības amatpersonas ir saistījušas Ķīnas valdību ar hakeru kampaņām, kas vērstas pret ievērojamiem amerikāņiem un kritiski svarīgām ASV sistēmām.
Cenšas panākt iekavēto
Intel bija Baidena administrācijas CHIPS likuma saņēmējs, saņemot vairāk nekā 8 miljardus ASV dolāru (6,9 miljardus eiro) federālā finansējuma datoru mikroshēmu rūpnīcu būvniecībai visā valstī.
Kalifornijas uzņēmuma akcijas kritās par 3,5%, savukārt tirgi, īpaši tehnoloģiju ietekmīgais Nasdaq, pieauga.
Dibināts 1968. gadā datoru revolūcijas sākumā, Intel nepamanīja tehnoloģisko pāreju uz mobilo skaitļošanu, ko izraisīja Apple 2007. gadā izlaistais iPhone, un tas ir atpalicis no veiklākiem mikroshēmu ražotājiem. Intel problēmas ir saasinājušās kopš mākslīgā intelekta parādīšanās — strauji augošas jomas, kurā kādreiz mazākā konkurenta Nvidia ražotās mikroshēmas ir kļuvušas par karstāko tehnoloģiju preci.
Intel atlaida tūkstošiem darbinieku un samazina izdevumus, tostarp dažas vietējās pusvadītāju ražošanas jaudas, kamēr Tan cenšas atdzīvināt grūtībās nonākušā mikroshēmu ražotāja likteni.