Ķīnas kopējais eksports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga mazāk nekā gaidīts, savukārt eksports konkrēti uz ASV strauji samazinājās.
Ķīnas eksports maijā pieauga par 4,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina pirmdien publiskotie dati tikai dažas stundas pirms kārtējās tirdzniecības sarunu kārtas starp ASV un Ķīnu.
Kopējais apjoms bija nedaudz mazāks nekā gaidīts, jo sūtījumu apjoms uz ASV tajā pašā laika periodā samazinājās par 34,5%.
Imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 3,4%, atstājot tirdzniecības pārpalikumu 103,2 miljardu dolāru (90,33 miljardu eiro) apmērā.
Ķīna maijā eksportēja uz ASV 28,8 miljardus dolāru (salīdzinājumā ar 44 miljardiem ASV dolāru pagājušajā gadā), savukārt tās imports no ASV samazinājās par 7,4% līdz 10,8 miljardiem dolāru, teikts ziņojumā.
Tomēr eksports uz Dienvidaustrumu Āziju un Eiropas Savienību joprojām bija spēcīgs, pieaugot par 14,8% un 12% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
“Eksporta paātrinājums uz citām ekonomikām ir palīdzējis Ķīnas eksportam saglabāties samērā plaukstošam tirdzniecības konflikta apstākļos,” komentārā sacīja Linna Sona no ING Economics.
Tomēr tirdzniecība maijā palēninājās. Daudzi uzņēmumi bija sasteiguši pasūtījumus, lai mēģinātu apsteigt augstākus tarifus, pat ja daži jauni ievedmuitas nodokļi stājās spēkā vai palika spēkā.
Eksports, visticamāk, jūnijā nedaudz atsāksies, pateicoties faktam, ka uz 90 dienām atcēla lielāko daļu tarifu, ko Ķīna un ASV viena otrai noteica to eskalējošajā tirdzniecības konfliktā.
“Taču, tā kā tarifi, visticamāk, paliks paaugstināti un Ķīnas ražotāji saskaras ar plašākiem ierobežojumiem attiecībā uz to spēju strauji palielināt globālā tirgus daļu, mēs domājam, ka eksporta izaugsme līdz gada beigām vēl palēnināsies,” teikts Zichun Huang no Capital Economics ziņojumā.
Neskatoties uz tarifu pamieru, nesaskaņas starp Pekinu un Vašingtonu ir saglabājušās, nespējot vienoties par progresīviem pusvadītājiem, “retzemju metāliem”, kas ir vitāli svarīgi daudzām nozarēm, un vīzām Ķīnas studentiem Amerikas universitātēs.
Nākamajai sarunu kārtai ir jānotiek pirmdien Londonā pēc Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina telefonsarunas pagājušajā nedēļā.
Citi pirmdien publicētie skaitļi norāda uz to, kā eksporta palēnināšanās ietekmē pasaules otro lielāko ekonomiku, jo Ķīna importē daudzas sastāvdaļas un materiālus, kas nepieciešami pasaulē montētajām precēm.
Tajā pašā laikā cieš Ķīnas iekšējie tirgi. Valdība ziņoja, ka patēriņa cenas maijā samazinājās par 0,1%, norādot uz gauso pieprasījumu. Ekonomisti norādīja, ka ilgstošā deflācija daļēji atspoguļo zemākas pārtikas cenas.
Ražotāju cenu deflācija bija sliktāka, maijā samazinoties par 3,3%, kas ir zemākais līmenis gandrīz divu gadu laikā pēc 2,7% krituma aprīlī.