Reaģējot uz Ministru kabineta nodomu likvidēt Liepājas speciālo ekonomisko zonu, Liepājas pašvaldība ceturtdien, 25.martā, nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un ministriem, lūdzot skaidrot situāciju un valdības nostāju, informē portāls iriepaja.lv.
Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV, PCL), kā arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP).
LR Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa sēdes darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām un dokumentu sadaļā ir pievienots protokollēmuma projekts, kurā tiek noteiktas veicamās darbības par pārejas noteikumos minēto uzdevumu izpildi, t.sk. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likvidāciju, portālam irliepaja.lv norāda Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks.
Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām paredz līdz 2023.gada 31.martam Ministru kabinetam izvērtēt Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus un pēc tam pieņemt lēmumu par to, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiktu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas. Minēto apstiprinājis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits debatēs ar nozares pārstāvjiem un publiskos apgalvojumos medijos,
turpretī Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz jau mēneša laikā izveidot darba grupu Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likvidācijai.
Tas nozīmē, ka faktiski tiek gatavots lēmums ne tikai par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārveidi par valsts kapitālsabiedrību 2023.gadā, izvērtējot Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus, bet gan par visas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likvidāciju jau šobrīd,
kas ir pretrunā ar iepriekš pausto, uzsver Vilnītis un Sesks.
Liepājas pašvaldība ir neizpratnē par šādu valdības uzdevumu un lūdz sniegt dokumenta izskaidrojumu. Šādu savstarpēji pretrunīgi sagatavotu un sabiedrību maldinošu dokumentu nonākšana publiskā telpā, par kādu ir uzskatāma Ministru kabineta vietne, ir uzskatāma par klaju nevērību pret jautājuma nozīmīgumu liepājniekiem un investoriem, jo šādi paziņojumi apdraud uzņēmēju nākotnes attīstības ieceres un rada nestabilu investīciju vidi. Šādu paziņojumu publicēšana apdraud Latvijas valsts ekonomiskās intereses un investīciju drošību, uzsvērts vēstulē.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir reģiona ekonomiskās attīstības instruments, kas sevi ir pierādījis,
attīstot Liepājas SEZ teritoriju kā vienotu ekonomisko ekosistēmu ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, veidojot efektīvu, saprotamu un kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējiem.
Lai sasniegtu noteikta reģiona attīstību ir svarīgi valsts un pašvaldības varai sadarboties, jo tieši tas ir veiksmīgas attīstības priekšnoteikums, turpretī šāda valdības pozīcija, pasakot, ka nav nepieciešami reģionālās attīstības instrumenti, par kādu ir uzskatāma arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona, pasaka, ka mums nav vajadzīgi attīstīti valsts reģioni, mums nerūp reģiona iedzīvotāju labklājība, nav vajadzīgi nodokļi valsts budžetā, norādīts vēstulē.
Vilnītis un Sesks uzsver, ka Liepājas SEZ gadījumā, tikai pateicoties visu pušu – valsts, pašvaldības un uzņēmēju – aktīvai un pārdomātai darbībai, ir izdevies 24 gados Liepāju no degradētas militāras pilsētas, kura grima dziļā ekonomiskā depresijā, pārvērst par ekonomiski attīstītu reģiona centru, kas veicina visa reģiona attīstību un nodrošina darbavietas un ienākumus valsts budžetā. Spītējot ģeopolitiskai situācijai, ekonomiskajām krīzēm un pandēmijai, padarīts ir ļoti daudz, bet nedrīkst apstāties. Jebkura apstāšanās ir solis atpakaļ. Vai valsts šajos smagajos epidemioloģiskās krīzes apstākļos ir atkal gatava pazaudēt Liepāju, gatava atteikties no vairāk nekā 30 miljoniem, ko ik gadu LSEZ kapitālsabiedrības iemaksā valsts budžetā? Rūpnīcas attīstās, jo ir osta, ir lidosta un pilnvērtīga pievadceļu sistēma.
«Osta ir kā magnēts, kas paver plašus loģistikas virzienus uzņēmējiem, kas strādā un grib strādāt Liepājā.»
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības modeli par efektīvu ir atzinuši gan uzņēmēji, gan finanšu sektora dalībnieki, gan investori, jo skaidri definēti atbalsta instrumenti, nosacījumi un attīstības veicinošais faktors ir stabilitāte ilgtermiņā līdz 2035.gadam, kā to nosaka Liepājas SEZ likums, atgādina vēstules autori.
Liepājas dome jau savā 2020. gada 14. jūlijā domes sēde lēmumā skaidri pauda savu nostāju plānotajām izmaiņām likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā.