Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jau ir saskaitītas balsis, kas tika iesniegtas visos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos. Balsu pārākumu, ap 26,2%, saņēmusi “Jaunā Vienotība” (JV).
Pašlaik nav apkopoti rezultāti par ļoti mazu daļu balsu – daļu ārzemju iecirkņu un pa pastu nodotās balsis.
Par “Saskaņu” nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – ap 16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa vienai.
Kā ziņots, sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, un plkst.20 vēlēšanu iecirkņi tika slēgti. Vēlēšanu rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.