Lai samazinātu izmaksas, mājokļu īpašnieki šogad plāno samazināt enerģijas patēriņu, kā arī izvērtē iespējas padarīt savu mājokli energoefektīvāku, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*. Toties vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka viņiem nav nekādu iespēju samazināt energoresursu patēriņu un izmaksas.
Izmantot LED spuldzes un atteikties no gāzes apkures
Atbildot uz jautājumu, kā plānots samazināt ar energoresursu patēriņu saistītās izmaksas, lielākā daļa iedzīvotāju (34%) atbildēja, ka savos mājokļos uzstādīs LED spuldzes un, ja ir tāda iespēja, izmantos elektrību stundās, kad cena ir zemāka.
11% plāno atteikties no gāzes izmantošanas apkurei un ūdens uzsildīšanai, tā vietā izmantojot citas apkures iespējas. Savukārt 4% aptaujāto atzīmēja, kā iegādāsies “gudrās mājas” iekārtu, lai regulētu siltuma padevi atbilstoši vajadzībām.
Apmērām 8% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu mājās plānota renovācija, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Savukārt 6% atklāja, ka viņu mājās plānota siltumapgādes sistēmas maiņa, lai būtu iespējams dzīvokļos regulēt radiatoru temperatūru un maksāt par faktiski izmantoto siltumu (pēc skaitītāja).
“Daudzdzīvokļu māju renovācija ir veids, kā ietaupīt līdzekļus apkurei, pagarināt ēkas ekspluatācijas termiņu, uzlabot vizuālo izskatu utt., attiecīgi – iespēja taupīt līdzekļus, tad kad resursi ir salīdzinoši lēti, un būt gataviem, kad energoresursu cenas pieaug, kā tas ir šobrīd. Ja ir iespēja, māju iemītniekiem būtu jāvienojas par māju renovāciju, kā arī individuālo siltuma skaitītāju izmantošanu. Tas noteikti palīdzēs samazināt izmaksas apkures sezonā. Tomēr, diemžēl, mūsu aptaujas dati rāda, ka liela daļa iedzīvotāju (36%) atzīst – viņiem nav nekādu iespēju kaut ko mainīt, lai šosezon samazinātu izmaksas par elektrību un siltumu,” komentē SEB bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns.
Uzlabot mājas energoefektivitāti plāno 80% privātmāju īpašnieku
“Paralēli valsts atbalstītai daudzdzīvokļu māju renovācijas programmai šobrīd grantu var saņemt arī privātmāju īpašnieki, kuri plāno palielināt sava mājokļa energoefektivitāti, izvēloties alternatīvus enerģijas avotus. Mūsu aptaujas dati liecina, ka apmēram 80% privātmāju īpašnieku tuvākā gada laikā plāno veikt aktivitātes, lai palielinātu mājokļa energoefektivitāti, samazinātu izmaksas un padarītu to ilgtspējīgāku,” turpina Māris Opincāns.
Daļa privātmāju īpašnieku plāno vairākas aktivitātes, liecina aptaujas dati. Apmēram 32% respondentu gatavojas modernizēt apkures sistēmu, nedaudz mazāk – renovēt pašu māju, un vēl apmērām 30% – sākt izmantot atjaunojamo enerģiju (piemēram, uzstādīt saules paneļus vai vēja ģeneratoru). Savukārt 26% no aptaujātiem privātmāju īpašniekiem, lai mazinātu resursu patēriņu, plāno atjaunot sadzīves tehniku, izvēloties ierīces ar augstāko energoefektivitātes klasi.
Interesanti, ka 4% respondentu atzīmē, ka jau tagad dzīvo mājā, kurā izmanto atjaunojamos resursus. Savukārt 20% privātmāju īpašnieku neplāno neko darīt, lai palielinātu sava mājokļa energoefektivitāti, samazinātu izmaksas un padarītu to ilgtspējīgāku.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, vai viņu mājoklis ir energoefektīvs
“Mūsu aptaujā vairāk nekā 90% iedzīvotāju novērtēja zemākas izmaksas par enerģijas patēriņu kā svarīgu vai ļoti svarīgu priekšrocību mājoklim ar augstāko energoefektivitātes klasi. Tad seko augstāka dzīves kvalitāte un veselīgāks mikroklimats, ko kā svarīgu vai ļoti svarīgu atzīmēja 83% aptaujāto, šādu aktīvu vērtība ilgtermiņā (71%), mazāks vides piesārņojums (65%), kā arī iespēja saņemt aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem (56%). Tomēr, kad vaicājām, vai cilvēki zina sava mājokļa energoefektivitātes klasi, izrādījās, ka lielāka daļa to nezina,” komentē SEB bankas pārstāvis.
Sava mājokļa energoefektivitātes klasi, saskaņā ar SEB bankas aptauju, nezina 57% iedzīvotāju. Savukārt 28% aptaujāto pārliecināti, ka viņu mājoklis noteikti nav energoefektīvs, jo ir vecs un nav renovēts. Vēl 10% atzīmē, ka viņi zina sava mājokļa energoefektivitātes klasi un vien 5% norāda, ka viņi dzīvo jaunajā mājā ar augstāko energoefektivitātes klasi.
Visvairāk to, kuri dzīvo energoefektīvos mājokļos, ir Pierīgā (9%), bet vismazāk – Latgalē (2%). Savukārt visvairāk to, kuri norādījuši, ka viņu māja ir veca un nav renovēta, līdz ar to nav arī energoefektīva, ir Rīgā (35%) un Zemgalē (31%).
Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri nezina, bet ļoti gribētu noskaidrot savas mājas energoefektivitātes klasi, ir Latgalē (42%), savukārt visvairāk to, kuriem tas vispār neinteresē, ir Vidzemē (24%).
*Iedzīvotāju aptauju šī gada pavasarī pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums Norstat un tajā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.