Turcijas Republikas Centrālā banka (CBRT) ir samazinājusi vienas nedēļas repo likmi par 250 bāzes punktiem, samazinot to līdz 47.5%. Šis solis pārsniedza ekonomistu prognozes par samazinājumu par 150 bāzes punktiem un iezīmēja izmaiņas monetārajā politikā pēc astoņām sanāksmēm pēc kārtas.
Šāds lēmums pieņemts saistībā ar pastāvīgu inflācijas samazināšanos, gada patēriņa cenu indeksam (PCI) novembrī samazinoties līdz 47,09%, kas ir zemākais līmenis kopš 2023. gada jūnija. Šis ir sestais inflācijas samazinājuma mēnesis pēc kārtas, salīdzinot ar 48,58% oktobrī. Mēneša griezumā inflācija pieauga par 2,24%, kas ir mazākais pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.
Turcijā pastiprinās inflācijas stimuls
CBRT norādīja, ka “vadošie rādītāji norāda uz pamattendences samazināšanos decembrī”, iekšzemes pieprasījumam turpinoties mērenam. Lai gan preču pamatinflācija joprojām ir mērena, pakalpojumu sektora cenas uzrāda uzlabošanās pazīmes. Šķiet, ka neapstrādātas pārtikas inflācija, kas bija paaugstināta, decembrī ir mazinājusies.
Centrālā banka norādīja, ka stingrā monetārā nostāja veicina inflācijas samazināšanos, mazinot iekšzemes pieprasījumu, veicinot Turcijas liras reālo kāpumu un uzlabojot inflācijas gaidas.
Tomēr tā brīdināja, ka inflācijas riski saglabājas, un solīja saglabāt piesardzīgu pieeju monetārajai politikai, koriģējot savu nostāju katrā sanāksmē.
Raugoties nākotnē, CBRT atkārtoja savu vidēja termiņa inflācijas mērķi 5% apmērā ar pielaides diapazonu 2%, vienlaikus prognozējot, ka inflācija samazināsies līdz 21% līdz 2025. gada beigām un 12% līdz 2026. gada beigām.
“Mēs domājam, ka jaunais prognožu kopums tagad ir vairāk sasniedzams, taču prognozētā inflācijas procesa aizkavēšanās, visticamāk, piesaistīs zināmu uzmanību,” nesen sacīja ING grupas ekonomists Muhamets Merkans.
Uzlabots kredītreitings un ekonomiskā perspektīva
Turcijas nesenie ekonomikas stabilizācijas centieni ir ieguvuši starptautisku atzinību. Novembrī Standard & Poor’s paaugstināja Turcijas ilgtermiņa valsts kredītreitingu uz BB- no B+, pamatojot to ar uzlabotu monetāro politiku, liras stabilizāciju un ārvalstu valūtas rezervju atjaunošanu.
Aģentūra kā pozitīvu signālu uzsvēra tekošā konta deficīta samazināšanos, kas kopš 2022. gada ir samazināts par aptuveni četriem procentpunktiem no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat nesenajā BBVA ziņojumā atzinīgi novērtēta CBRT ārējo rezervju uzkrāšanās un atzīmēta bankas atgriešanās kā ārvalstu valūtas neto pircēja statuss.
Neskatoties uz šiem sasniegumiem, joprojām pastāv izaicinājumi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka Turcijas IKP izaugsme palēnināsies līdz 3,5% 2024. gadā un 2,6% 2025. gadā, atspoguļojot nepieciešamo makroekonomikas stabilizācijas pasākumu ietekmi.
Tirgus reakcijas
Turcijas lira pēc lēmuma par likmes samazināšanu saglabājās stabila, eiro un liras kursam turoties stabili pie 36.61.
Kopš novembra lira ir nostiprinājusies par 2% attiecībā pret eiro, lai gan 2024. gada laikā attiecībā pret vienoto valūtu tā ir vājinājusies par 12%.
Turcijai virzoties uz noturīgu inflācijas samazināšanos un ekonomikas līdzsvara atjaunošanu, CBRT stratēģijai saglabāt stingru monetāro politiku, vienlaikus veicinot koordināciju ar fiskālajiem pasākumiem, būs izšķiroša nozīme ilgtermiņa stabilitātes sasniegšanā.