Ukrainas krīze kā hibrīdkara piemērs
Nav noslēpums, ka Krievijas un Rietumu attiecības šobrīd piedzīvo smagus laikus. 2021. gada beigās Krievijas Federācija izvirzīja ASV pretenzijas par NATO virzību uz tās robežām. Krievijas Federācija ultimātā pieprasīja atgriezties pie 1997. gada robežām.
Rietumvalstīm nepatika šāda Krievijas rīcība, un tās atteicās, argumentējot, ka NATO ir aizsardzības alianse un aliansei var pievienoties jebkura valsts. Šīs savienības valstis paziņoja, ka pēc PSRS sabrukuma Krievijai neko nesolīja.
ASV un Ziemeļatlantijas alianses valstis sāka bruņot Ukrainu ar jaunākajiem ieročiem. Ieroču piegāde tika skaidrota ar palīdzību šai valstij pret iespējamo Krievijas agresiju.
Tam sekoja virkne sarunu, kur puses centās sasniegt savus mērķus. Maskavā ieradās ASV politiķi, Francijas un Vācijas vadītāji. Tomēr nekāds progress nav panākts.
Tālāk ASV un NATO valstis sāka nosaukt dažādus datumus Krievijas uzbrukumam Ukrainai, lai pārliecinātu savus sabiedrotos vēl vairāk palīdzēt Ukrainai. Tajā pašā laikā Krievijas Federācija nebeidza ziņot, ka tā negrasās iebrukt Ukrainas teritorijā.
Turklāt Doņeckā un Luhanskā sākās masveida civiliedzīvotāju evakuācija un sāka izplatīties runas par Ukrainas ķīmiskā uzbrukuma organizēšanu.
Tādējādi partijas ar dezinformācijas palīdzību sāka ietekmēt sabiedrisko domu, lai sajauktu pasauli, kuram ir taisnība un kuram nav.
Sakarā ar baumām par globālu bruņotu konfrontāciju, rubļa un grivnas kurss sāka kristies. Investori sāka masveidā izņemt savus aktīvus no abu valstu ekonomikām.
Tomēr ASV un Krievijas līderi neapstājas un nepaaugstina likmes strīdā. No tā cieš vienkāršie cilvēki. Kā beigsies konfrontācija starp Krieviju un Rietumvalstīm, nav zināms.
ASV paziņo jaunus Krievijas uzbrukuma datumus un to, ka Krievijas kontrolētās LPR un DPR iestādes gatavo ieganstu karam.
Šķiet, ka konfrontācijas intensitāte ir sasniegusi kritisko punktu. Daudzi analītiķi uzskata, ka šādos apstākļos karš var sākties no jebkura šāviena, reāla vai iedomāta.
Ukrainas krīzes piemērs parāda, kā tiek sasniegti politiskie mērķi un kā tiek veidotas starptautiskās attiecības.