Vai ES tomēr bloķēs minerālmēslu piegādes trešajām valstīm

Eiropas Komisija radīja šķēršļus Krievijas mēslošanas līdzekļu piegādei trešajām valstīm
29. augustā Eiropas Komisija publicēja precizētu tekstu ar precizējumiem par sankciju piemērošanu attiecībā uz Krievijas ražotajiem vai eksportētajiem mēslošanas līdzekļiem – kālija hlorīdu, kā arī slāpekli, fosforu un kāliju saturošiem kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem.

Jaunā ES nostāja paredz, ka Krievijā ražoto mēslojumu nedrīkst piegādāt trešajām valstīm, piedaloties ES uzņēmējiem, infrastruktūrai un caur ES teritoriju. Tas ir tiešā pretrunā ar iepriekšējiem ES paziņojumiem par lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumu nepiemērošanu darījumiem starp Krieviju un trešajām valstīm un pakļauj attīstības valstu iedzīvotājus bada draudiem.

Atgādinām, ka 2022. gada 8. aprīlī ES attiecībā uz šiem Krievijas izcelsmes mēslošanas līdzekļiem noteica nozaru sankcijas. UZ ES bija aizliegta šo produktu pirkšana, importēšana vai pārsūtīšana, pārsniedzot ES kvotas: 837,5 tūkstoši tonnu kālija hlorīda un 1 577,8 tūkstoši tonnu cita veida slāpekli, fosforu un kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu. Jānorāda, ka sākotnēji aizliegumi neattiecās uz Krievijas mēslošanas līdzekļu tranzītu uz trešajām valstīm, izmantojot ES infrastruktūru.

10. augustā ES pastiprināja sankcijas attiecībā uz Krievijas mēslošanas līdzekļu transportēšanu. Eiropas Komisija aizliegumu attiecināja uz Eiropas operatoru darbībām saistībā ar trešajā valstīm paredzēto mēslošanas līdzekļu tranzītu cauri ES teritorijai. Turklāt tagad par sankciju pārkāpumu tiks uzskatīta arī mēslošanas līdzekļu piegāde trešajām valstīm, pat neizmantojot ES teritoriju un infrastruktūru. Aizliegums ietver Eiropas uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu transporta, pārkraušanas, tirdzniecības, kā arī jebkādu saistīto pakalpojumu, piemēram, apdrošināšanas, finanšu un brokeru operāciju, tehniskās palīdzības jomā.

29. augustā aktualizētie Eiropas Komisijas norādījumi satur būtisku precizējumu, kas uzskatāms par starptautiskās tirdzniecības nesatricināmo principu pārkāpumu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu ES dalībvalstu operatoriem ir aizliegts norēķināties pat par Krievijas precēm, kas uz Eiropā piegādātas pirms sankciju noteikšanas. Tā kā samaksa ir daļa no līguma izpildes, EK piespieda Eiropas operatorus vienpusēji pārkāpt līgumsaistības pret Krievijas piegādātājiem.

Nosakot arvien jaunus ierobežojumus, Eiropas Komisija apgalvo, ka visi šie pasākumi atbalsta sankciju noteikšanas mērķi, t.i., ir būtiski vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, atņemot tai svarīgākos produkcijas tirgus un būtiski ierobežojot spēju turpināt karot.

2022. gada pavasarī saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ieviešot sankcijas, Eiropas Savienība par šo sankciju mērķiem pasludināja Krievijas valdību, militārās preces vai pakalpojumus ražojošus uzņēmumus, militāro lēmumu pieņēmējus un Kremlim lojālas sabiedriskas personas. Tika paziņots, ka sankciju noteikšanas mērķis nekādā gadījumā nav Krievijas iedzīvotāji, kuriem nav tiešas vai netiešas saistības ar militāro operāciju veikšanu.

Neraugoties uz šiem paziņojumiem, Eiropas iestāžu turpmākie lēmumi par sankciju ķīlniekiem faktiski padarīja parastos Krievijas pilsoņus. Eiropas valstis ir būtiski ierobežojušas vai iesaldējušas vīzu izsniegšanu krieviem, kā rezultātā nav iespējams masu tūrisms. Iepriekš banku maksājumu sistēmas Visa un MasterCard pārtrauca apkalpot Krievijā izdotās kartes, un šīs rīcības sekas izjuta lielākā daļa Krievijas pilsoņu. Baidoties no sankcijām, daudzi Rietumu uzņēmumi, kas ražo patēriņa preces – sadzīves tehniku, apģērbu, pārtiku utt. ierobežoja savu darbību Krievijā, kas arī ietekmēja daudz iedzīvotāju dzīvi. Tajā pašā laikā Eiropas amatpersonas publiski turpina savu retoriku, ka Krievijai piemērotās sankcijas nav vērstas pret iedzīvotājiem.

Eiropas Savienības sankcijas energoresursu un pārtikas preču sadārdzinājuma un nepieredzētas inflācijas veidā ir skārušas arī eiropiešus. Pieaug sociālā spriedze, daudzās Eiropas pilsētās iedzīvotāji pulcējas uz protesta mītiņiem, cilvēki arvien atklātāk pauž neapmierinātību ar  sankciju ieviešanas pretējām sekām.

Taču tagad Eiropas Savienība savas augstākās izpildinstitūcijas vārdā ir gājusi vēl tālāk, būtībā attiecinot sankcijas pret trešās pasaules valstu iedzīvotājiem. Aizliegums apkalpot Krievijas mēslošanas līdzekļu tranzītu uz trešajām valstīm rada postošas sekas, kas izpaužas kā akūts mēslošanas līdzekļu trūkums, lauksaimniecības lejupslīde un bada izplatība starp miljardiem cilvēku attīstības valstīs Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā.

Jaunie ES precizējumi ir tiešā pretrunā gan ar daudzajiem Eiropas politiķu iepriekš izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem, gan ar vispārējiem principiem, kas ietverti septītās sankciju paketes preambulā, kurā par Eiropas Savienības prioritāti tika apsludināts pārtikas un energoapgādes nodrošinājums visā pasaulē. Preambulā īpaši ir norādīts, ka neviens no sankciju regulā paredzētajiem pasākumiem nav paredzēts tam, lai ierobežotu lauksaimniecības produktu, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju.

Turklāt ES rupji pārkāpj 22. Jūlijā Stambulā parakstīto Saprašanās memorandu starp Krievijas Federāciju un ANO Sekretariātu par Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu tirdzniecības veicināšanu pasaules tirgos. Tobrīd tika pieņemts, ka memorandam jāatrisina problēma par netraucētu Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu piegādi pasaules tirgum, kā arī jānovērš šķēršļi finanšu, apdrošināšanas un citu tranzīta operāciju jomā.

Tomēr tas tā nenotika. Praksē ES nozaru sankcijas attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem tikai samazināja iespēju piegādāt šādus produktus trešajām valstīm, piegādē piedaloties ES uzņēmējiem vai izmantojot ES infrastruktūru vai caur ES teritoriju. Vēl jo ciniskāks ir fakts, ka ES savās interesēs ir noteikusi mēslojuma kvotas un atbrīvojusi tās no sankcijām. Tikmēr Krievija ir gatava ziedot Āfrikas valstīm simtiem tūkstošu tonnu mēslojuma, kas sankciju dēļ iestrēdzis Eiropas ostās.

Ja tas tiks atbloķēts piegādei Rīgas ostā (Latvijā) ir izveidojusies pavisam paradoksāla situācija. Tur kopš marta sākuma (tas ir, pirms sankciju ieviešanas ) atradās kuģis, kurā bija 55 000 tonnas Krievijas uzņēmuma Uralchem ražotā kālija hlorīda. Jau vairāk nekā pusgadu Latvijas varasiestādes nespēj pieņemt lēmumu par šo kravu, neļaujot šim kuģim atstāt ostu vai pietauvot kuģi un izkraut mēslojumu.
Sakarā ar ES rīcību 22. jūlijā starp ANO, Krieviju un Turciju tika parakstīts vēl viens dokuments – “Iniciatīvas drošai graudu un pārtikas transportēšanai no Ukrainas ostām” jeb tā sauktais “graudu darījums”.

Dokumentā bija noteikts algoritms Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam no Kijevas kontrolētajām Melnās jūras ostām, kura koordinēšanas uzdevumu uzņēmās ANO. Bet no 2 miljoniem tonnu graudu, kas tika eksportētas no Ukrainas, tikai 3% tika nosūtīti uz nabadzīgākajām valstīm, pārējā daļa nonāca ES valstīs. Un tā kā Krievijas graudu un mēslošanas līdzekļu eksporta ierobežojumi faktiski nav atcelti, Krievija var atteikties piedalīties graudu darījumā.

Sekojot notikumu loģikai, nevar izslēgt, ka Eiropas Savienība turpmāk izplatīs aizliegumus un sankcijas attiecībā uz pasaules tirdzniecību ar citām preču kategorijām. Un tas nozīmē, ka sankciju karš nākotnē var izvērsties globālā humanitārā katastrofā.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment