Vecāki var gudri izsekot līdzi bērna aktivitātēm internetā, lai rūpētos par viņu drošību

Tradicionāli brīvlaikā skolēniem ir vairāk laika, ko veltīt savām interesēm, tostarp aktivitātēm internetā. Tuvojoties skolēnu pavasara brīvdienām, mobilo sakaru operators “Bite” kopā ar iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertiem ir apkopojis praktiskus padomus vecākiem, kā sekot līdzi savas atvases aktivitātēm internetā, neierobežojot bērna privāto telpu.

Lai arī daudzi vecāki savu atvaļinājumu pielāgo skolēnu brīvlaikam, liela daļa tomēr strādā, ļaujot atvasēm dzīvoties savā vaļā vai uzticot viņu pieskatīšanu auklēm, vecvecākiem u.tml., tāpēc nevar pārraudzīt bērnu ikdienas gaitas nepārtraukti. Tas attiecināms arī uz bērnu aktivitātēm internetā, kur viņi nezināšanas, neapdomīgas rīcības vai citu ļaunprātības dēļ var saskarties ar dažādiem riskiem, piemēram, var tikt pakļauti kibermobingam jeb emocionālajai pazemošanai internetā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunis pērn saņēma 200 ziņojumus par kibermobinga gadījumiem. Taču eksperti norāda, ka reālā situācija ir nopietnāka, jo daudzi gadījumi netiek atpazīti vai par tiem netiek ziņots.

Bērnu un pusaudžu psiholoģe Gunita Kleinberga atzīst, ka ir ļoti grūti paskaidrot bērniem, sevišķi pusaudžiem, kuriem ir svarīgi apliecināt savas privātās telpas robežas, kāpēc vecākiem vajadzētu sekot līdzi viņu aktivitātēm internetā. Tāpēc vecākiem ir ļoti rūpīgi jāizvēlas veids, kā runāt par šo tēmu ar savām atvasēm.

“Salāgot savu intuīciju, sabiedrībā aktuālu problēmu un bērna un pusaudža pasaules redzējumu – vecākiem tas ir liels izaicinājums. Savukārt bērni vecāku rūpes nereti nenovērtē – viņiem tās šķiet pārspīlētas. Tieši tāpēc, uzsākot ar atvasēm sarunu par kibermobingu, vecāki visbiežāk saņem emocionālu pretreakciju. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi uzsvērt galveno – vecāku mērķis ir palīdzēt bērnam izvairīties no dažādiem drošības riskiem, nevis pārkāpt viņa privāto telpu. Tāpat ir jārada bērnam pārliecība, ka viņa viedoklis ir sadzirdēts, novērtēts un tiek ņemts vērā,” skaidro psiholoģe.

Pieredze liecina, ka nopietnas kibermobinga situācijas var izraisīt pat šķietami nevainīgs joks. Tāpēc eksperti ir vienisprātis – šīs problēmas risināšanā ir jāiesaista visi iespējamie līdzekļi, tostarp tehnoloģijas.

“Arī man kā mammai ir svarīgi pasargāt bērnus no iespējamajiem apdraudējumiem kā ikdienā, tā arī interneta vidē. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju daudzpusīgās iespējas, esmu pārliecinājusies praksē – no tām nav jābaidās. Gluži pretēji – tās ir jāizmanto savā labā. Piemēram, neskaitāmie risinājumi, kas ļauj ērti kontrolēt bērnu aktivitātes internetā, piemēram, filtrēt “Youtube” saturu, ir jāuztver nevis kā bērnu “izspiegošanas” mehānismi, bet gan kā praktisks palīgs viņu uzraudzīšanā,” uzsver “Bite”S sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.

Viņa piebilst, ka daudzi ražotāji jau ir parūpējušies par ierīču drošību, iebūvējot viedtālruņos funkcijas interneta lietošanas pārraudzībai. Piemēram, “Apple” ierīču lietotāji var izmantot “Family Sharing” rīku, kas brīdī, kad bērns vēlas kaut ko lejupielādēt ierīcē, nosūta vecākiem pieprasījumu izvērtēt un apstiprināt šo darbību.

Nākošajā lappusē raksti, lai uzzinātu, kā Jūs varat pārraudzīt bērna aktivitātes internetā

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment