Izmeklētājs paskaidroja, ka, ņemot vērā iespējamās plaušu aspirācijas risku, viņam 2016. gada 9. martā tika ievietota nazogastrālā caurule, plastmasas caurule, kas iet caur degunu uz kuņģi. Izmeklētājs sacīja, ka trubiņa bija nostāvējusi vietā tikai vienu dienu, jo pacientam bija grūti izmantot šo trubiņu un viņš nejutās ar to ērti.
Deivisas kundze skaidroja:
“Džo bija ilgs laiks, kad viņš nesaņēma ēdienu laikā, kad viņš palika slimnīcā, un ilgākais laiks, kamēr viņš saņēma vienīgo barošanu slimnīcā, bija 24 stundas, kad trubiņa atradās savā vietā.”
Sniedzot liecības, Ulleri kunga brālis Pīters sacīja, ka viņš 2016. gada 16. martā, labāko nodomu vadīts, piezvanīja slimnīcai un sarunāja tikšanos, kuras laikā tika panākta vienošanās, ka 18. martā notiks perkutānā endoskopiskā gastrostomija, kur pacienta vēderā caur vēdera sienu tika ievietota caurule.
Liecinieks sacīja, ka, viņaprāt, brāļa stāvoklis pasliktinājās pietiekama uztura trūkuma dēļ, un teica darbiniekiem: “Kāpēc notiek kavēšanās? Viņš no tā var nomirt.” Viņš paskaidroja, ka aizkavēšanās ar Ulleri uztura sniegšanu nozīmē, ka viņš bija pārāk vājš, lai atgūtos no procedūras, un viņš nomira 2016. gada 20. martā, kad bija slimojis ar aspirācijas pneimoniju, kas rodas, ieelpojot plaušās pārtiku, kuņģa skābi vai siekalas.
Sniedzot liecības, pirmdien kāds cits Ulleri kunga brālis Džovanni skaidroja, ka viņš bijis “neatņemama ģimenes sastāvdaļa”. Viņš stāstīja zvērinātajiem, ka brālis ir dzimis Boltonā, bet lielāko daļu savas dzīves nodzīvojis Mančestras dienvidos.
“Kad cilvēki skatījās uz viņu, Džo izmeta viņam vienu smaidu, un tu nevarēji nepasmaidīt. Mēs visi esam dziļi pārsteigti par to, ka nekad vairs neredzēsim viņa nevainīgo smaidu un nejutīsim maigu apskāvienu no viņa”.
Avots: metro.co.uk