20. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēs 126 studenti

FOTO: lka.edu.lv

20.jūnijā izlaidumā plkst. 13:00 un 16:00 diplomus saņems 126 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) programmu absolventi – 28 maģistra un 98 bakalaura grāda ieguvēji.

LKA rektore profesore Rūta Muktupāvela par absolventiem: “Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi ir šīs valsts nākotnes veidotāji – profesionāļi, izcilas, harizmātiskas personības kas spēj stāties pretī mūsdienu informācijas haosa un vērtību tirdzniecības laikmeta neprognozējamībai un izaicinājumiem, ceļot sabiedrības labklājību ar savām zināšanām un prasmēm, ar mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības paņēmieniem.”

Ar mākslinieciski augstvērtīgu un aizraujošu izrāžu skati LKA šogad absolvē “Dramatiskā teātra aktiera mākslas” bakalauri ar specializāciju “Leļļu teātra māksla” un “Teātra mākslas” maģistri ar specializāciju “Teātra režija”.

Visu pavasari ar jaunajiem teātra mākslas absolventiem varēja iepazīties kopā 11 diplomdarbu izrādēs. Leļļu teātra mākslas bakalaurus varēja redzēt piecās izrādēs: “Izzūdošā nākotne”, “Dzīvnieku ferma”, “Medības”, “Nelabā roka” un “Brīvības garša”, no kurām vairākas izpelnījušās atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs. LKA viesprofesora režisora Dāvida Džovanzanas vadībā tapusī izrāde “Izzūdošā nākotne” tika izrādīta prestižajā Starptautiskajā teātra skolu festivālā “SETK?N?/ENCOUNTER” Brno (Čehijā). Ar izcilību novērtēts Jēkaba Reiņa, Agra Krapivņicka un Matīsa Budovska aktiermeistarības darbs. Jēkabs Reinis sevi jau ir pieteicis kā perspektīvu aktieri Latvijas Nacionālajā teātrī, Māris Skrodis aktiera gaitas turpinās Rēzeknes teātrī “Joriks”, savukārt 4 citi absolventi jau rudenī plāno uzsākt darbu Latvijas Leļļu teātrī.

Teātra režijas maģistri šajā pavasarī skatītājiem piedāvāja kopā sešas izcilas izrādes: LV vs. RU (Reinis Boters), Natum ante mortem (Pamela Butāne), Filmu vakars (Ieva Džindža), Dievišķs fakts (Rūdolfs Gediņš), Šī skaistā nākotne (Diāna Kaijaka) un Grāmata zīme (Liena Šmukste). Juta Ance Romberga maģistra darbā pētīja “Šausmu avotus un konstruēšanas veidus teātrī: M. Lāča, V. Nastavševa un E. Seņkova izrāžu piemēros”.

Šogad pirmo izlaidumu piedzīvo pirms trim gadiem jaunizveidotā bakalaura programma “Audiovizuālā māksla” kopā 5 specialitātēs. 40 jaunie režisori, producenti, operatori, montāžas un skaņas režisori un audiovizuālās un skatuves mākslas teorētiķi studiju ietvaros radījuši 14 jaunas īsfilmas, kā arī 6 teorētiskos darbus. Daudzi absolventi jau ir atraduši savu vietu Latvijas kino industrijā un ieguvuši pieredzi, strādājot dažādos vietējos un ārvalstu projektos. Kristiāna Štāla savas producentes prasmes ir pierādījusi gan piedaloties filmu tapšanā, gan kopā ar Studentu pašpārvaldi organizējot LKA festivālu “Valpurģi”, gan strādājot pie sarunu festivāla “Lampa”. Vairāki LKA filmu mākslas studiju absolventi ar saviem jaunrades darbiem ļoti veiksmīgi startējuši dažādos kino festivālos, kā arī tikuši nominēti un saņēmuši kino industrijas apbalvojumus. Jaunā kino režisore Elizabete Mežule-Gricmane studiju laikā saņēmusi gan kino festivāla “RojaL” starptautiskā konkursa žūrijas atzinības balvu par filmu “Tu Es Tout” (2017), gan arī ar filmu “Esmu divdomīgs” (2018) tikusi nominēta nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” studentu filmu kategorijā, kā arī izrādīta Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. Savukārt ar teicamiem studiju rezultātiem visu trīs gadu garumā specializāciju Filmu montāža un skaņa absolvējusi Paula Popmane.

Maģistra studiju programma “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana” absolventi ir radījuši divas dokumentālās un trīs spēlfilmas. Viena no tām ir arī JRT aktrises Elitas Kļaviņas debija kino režijā – dokumentālā filma “Zorjana Horobraja” (2019, kas ir skaudrs Latvijas sociālekonomiskās realitātes portretējumus.

Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Starpkultūru sakari” šogad absolvē četrās specializācijas: Latvija – Lielbritānija, Latvija – Spānija, Latvija – Turcija un Latvija – Francija / Beļģija. Starp absolventiem ir īpaši jāizceļ Agija Balode, kas ar izcilību pabeigusi specializāciju Latvija-Turcija.

Pēc neilga pārtraukuma bakalaura studijas šogad noslēgušās arī divām “Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras” studentēm, savukārt 14 bakalaura studentes šogad absolvē “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” apakšprogrammu.

Kā par absolventēm izsakās programmas vadītāja Anda Laķe: “Šī gada absolventes studiju gaitā ieguldīja patiesi daudz spēka un apņēmības gan pētniecības, gan menedžmenta projektos, kas papildināja katras individuālo CV, kā arī LKA pētniecības un menedžmenta projektu rezultātus. Iegūtās zināšanas kultūras teorijā, socioloģijā un menedžmentā tika attīstītas vairākos kursam kopējos un individuālos prakses projektos gan sadarbībā ar Valkas novadu, gan Latvijas grāmatizdevēju asociāciju, gan Dailes teātri, gan piedaloties Latvijas skolēnu aptaujas veikšanā starptautiskā (Eiropas pētniecības un inovācijas finansējuma programma “Apvārsnis 2020”) pētījuma projekta CoHERE” (“Critical Heritages: Performing and Representing Identities in Europe”) ietvaros.”

Iegūtā pieredze ir bagātīga, un tas absolventēm ļauj turpināt gan akadēmiskās, gan profesionālās gaitas. “Kultūras socioloģijas un menedžmenta” absolventēm Elīnai Baltskarai, Agnesei Karlsonei, Kristīnei Jakovļevai un Agnesei Šķēlei izdevies šīs zināšanas pārvērst arī izcili novērtētos teorētiskajos pētījumos.

Absolventu skaitam šogad piepulcējam arī 11 jaunos kultūras teorētiķus un pētniekus, kuri ir beiguši studijas bakalaura studiju apakšprogrammā “Kultūras teorija un menedžments”. Savos teorētiskajos darbos absolventi pētījuši gan kultūras mantojumu, gan kultūras institūcijas, gan mākslu un literatūru. Ar izcilību bakalaura studijas izdevies beigt Diānai Lauriņai, kas rakstīja par “Kultūras mantojumu Rīgas vēsturiskajās kapsētās un tā saglabāšana”, un Zandai Babčukai, kas pētīja “Cilvēka-priekšmetu interakciju zīmējumus sirreālisma mākslinieciskajās praksēs”.

“Kas nepieciešams labam kultūras menedžerim? Intuīcija, paškritika, spēja reflektēt, vērība uz detaļām, vēlme un prasme sadarboties, emocionalitāte. Labam uzņēmējam – drosme, rīcībspēja, izlēmība un māka uz lietām paskatīties citādāk. Tas viss piemīt šī gada kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistra apakšprogrammas studentiem.” Tā par saviem studentiem izsakās maģistra apakšprogrammas vadītāja Agnese Hermane, kura patiesi lepojas ar saviem 13 absolventiem, starp kuriem jāizceļ Lelde Kristiāna Vozņesenska, kuras pētījums “Vietas menedžmenta loma Tabakas fabrikas kvartāla attīstībā” saņēmis izcilu novērtējumu. Savukārt maģistra studiju programmas “Māksla” apakšprogrammu “Kultūras un starpkultūru studijas” šogad absolvē 8 maģistrantes, starp kurām Anete Beinaroviča un Ieva Ēvalde savus teorētiskos pētījumus noslēdza ar izcilu novērtējumu.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru