Igaunijas valdība ir pieņēmusi lēmumu no 1. aprīļa palielināt valsts pensijas, lai tās labāk atbilstu pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Vidējā vecuma pensija kaimiņvalstī pieaugs par 5,3 %, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 43 eiro papildus ik mēnesi.
Līdz ar šīm izmaiņām vidējā pensija Igaunijā sasniegs 860 eiro slieksni. Šis ir ikgadējs process, kura mērķis ir palīdzēt senioriem tikt galā ar dzīves dārdzības pieaugumu.
Kāpēc pensijas tiek palielinātas tieši tagad
Igaunijā katru pavasari notiek pensiju pārrēķināšana jeb indeksācija. Tas tiek darīts, lai pensiju apmērs nepaliktu uz vietas, kamēr cenas veikalos un vidējās algas valstī turpina augt. Statistikas dati rāda, ka pagājušajā gadā cenas Igaunijā pakāpās par 4,8 %, tādēļ pensiju palielināšana ir loģisks solis, lai saglabātu senioru pirktspēju.
Šīs izmaiņas tiešā veidā sajutīs aptuveni 328 000 pensionāru visā valstī. Aprīlis tradicionāli ir mēnesis, kad Igaunijas seniori savos bankas kontos ierauga lielākas summas nekā gada pirmajos mēnešos. Valdība šādā veidā mēģina līdzsvarot inflācijas ietekmi uz sabiedrības vecāko daļu.
Kā tiek aprēķināts jaunais pensijas lielums
Pensiju indeksācija nav vienkārša skaitļu palielināšana “uz labu laimi” – tai ir precīza formula. Igaunijā aprēķinos izmanto īpašu indeksu, kurā 20 % no svara ir patēriņa cenu kāpumam, bet lielāko daļu jeb 80 % veido sociālā nodokļa ieņēmumu pieaugums valsts budžetā. Tas nozīmē, ka pensiju pieaugums ir cieši saistīts ar to, cik labi veicas strādājošajiem un cik daudz nodokļu tiek nomaksāts no algām.
Pēc šīm aprīļa izmaiņām pati valsts pensijas bāzes daļa mēnesī būs 414,1 eiro. Jāņem vērā, ka katra cilvēka galīgā pensija ir atkarīga no viņa darba stāža un iepriekš veiktajām iemaksām, taču kopējā tendence visiem ir vērsta uz augšu.
Nodokļu slieksnis un citi pabalsti
Svarīga ziņa Igaunijas senioriem ir arī par neapliekamo minimumu. Šogad pensijas vecuma cilvēkiem neapliekamais ienākumu slieksnis paliek nemainīgs – tie ir 776 eiro mēnesī jeb kopumā 9312 eiro gadā. Tas palīdz nodrošināt, ka lielākā daļa no pensijas pieauguma paliek cilvēka maciņā, nevis tiek uzreiz novirzīta nodokļu maksājumos.
Interesanti, ka šī 1. aprīļa indeksācija neietekmē tikai pensionārus vien. To pašu indeksu valsts izmanto, lai pārskatītu arī citus svarīgus maksājumus. Piemēram, uz šī paša rēķina pieaug bezdarbnieku pabalsti, kā arī kompensācijas tiem cilvēkiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darbā vai saskārušies ar arodslimībām. Tādā veidā valsts nodrošina, ka visa sociālā atbalsta sistēma seko līdzi vispārējam cenu un algu līmenim valstī.