Saskaņā ar Bundesagentur für Arbeit (BA) – Vācijas Valsts nodarbinātības aģentūras – datiem jūlijā bez darba palikušo vāciešu skaits, ņemot vērā sezonāli izlīdzinātos rādītājus, palielinājās par 18 tūkstošiem.
Bez korekcijas bezdarbnieku skaits mēneša griezumā pieauga par 82 000, kas nozīmē, ka bez darba bija 2,81 miljons cilvēku.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju Vācijā bija par 192 000 bezdarbnieku vairāk.
Tas ir normāli, ka bezdarbnieku skaits vasarā pieaug, jo atvaļinājumu laikā nodarbinātība palēninās. Tomēr šomēnes šis lēciens ir lielāks nekā parasti.
“Vājā ekonomikas attīstība rada spiedienu uz darba tirgu,” sacīja BA reģionālais direktors Daniels Terzenbahs. Tāpēc bezdarbs ir “palielinājies vairāk nekā parasti”.
Vācijas sezonāli koriģētais bezdarba līmenis, kas jūlijā saglabājās stabils 6 % līmenī, tuvojas pandēmijas laikā sasniegtajam līmenim.
Pēc krituma 2021. gada sākumā bezdarba līmenis 2022. gada sākumā sasniedza zemāko līmeni un kopš tā brīža ir nepārtraukti palielinājies.
Ņemot vērā Vācijas rūpniecības sektora nozīmīgumu, valsts tautsaimniecību skāra enerģētikas krīze, kas saasinājās 2022. gadā un ko saasināja situācija Ukrainā.
Kopš tā laika Vācija tika nodēvēta par “Eiropas slimnieku”, jo tās izaugsmes rādītāji bija drūmi.
Kopš 2023. gada trešā ceturkšņa valsts IKP gada pieauguma rādītāji ir bijuši sarukuma teritorijā.
Otrdien publicētie dati liecina, ka 2024. gada otrajā ceturksnī ražošanas apjoms samazinājās par 0,1 %.
Tas ir gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem, gan salīdzinājumā ar 2023. gada otro ceturksni.
Ekonomikas lejupslīdes laikā daudzi Vācijas uzņēmumi ir noturējuši darbiniekus.
Tas liek domāt, ka tad, kad aktivitāte beidzot atsāksies, uzņēmumi izmantos esošos darbiniekus, pirms pieņems darbā jaunus.
Arī 30. jūlijā publicētie inflācijas dati neliecināja par ekonomiskās situācijas uzlabošanos Vācijas ekonomikā. Cenu pieauguma temps mēneša laikā palielinājās par 0,3 %, kas ir augstākais rādītājs pēdējo trīs mēnešu laikā.