Emocionāls stāsts, kas ļaus tev noticēt brīnumam un labajam cilvēkos.
„Nu… es gribu ar jums parunāt par savu brāli,” Tesa tikpat aizkaitināti atbildēja, turpinādama: „Viņš ir ļoti, ļoti slims. Un es gribu viņam nopirkt brīnumu!”
Tesa bija brīnišķīgs, astoņus gadus vecs bērns, kad viņa dzirdēja savu vecāku sarunu par Tesas mazāko brālīti Andreju. Viss, ko viņa zināja, bija tas, ka Andrejs bija slims un viņam nepieciešama ārstēšana, tomēr ģimenei tā bija teju beigusies. Tesa arī zināja, ka ģimene drīz vien pārvāksies uz mazāku dzīvokli, jo vecāki vairs nebija spējīgi uzturēt māju un mazā Andreja ārstēšanas izmaksas.
Situācija bija tāda, ka tikai ļoti labs, bet diemžēl arī ļoti dārgs ķirurgs spētu Andrejam palīdzēt. Bet situāciju vēl sliktāku padarīja arī tas, ka ģimenei vairs nebija neviens, no kura aizņemties.
Tesa dzirdēja, kā viņas tēvs iečukst mātei: „Tikai brīnums spētu izglābt Andreju tagad…”’
To dzirdējusi, Tesa devās uz savu istabu. No gultas apakšas Tesa izvilka burku, ko ilgi jo ilgi bija glabājusi skapī. Viņa izbēra visu burkas saturu – galvenokārt viena centa un divu centu monētas – un saskaitīja to uzmanīgi. Viņa skaitīja un pārskaitīja. Tesa zināja, ka summai ir jābūt perfektai – viņa nedrīkstēja kļūdīties. Šoreiz ne…
Uzmanīgi sabērusi monētas atpakaļ burkā, viņa aizskrūvēja burkas vāku, uzvilka savu biezo jaku un pa aizmugures durvīm klusītēm izlavījās no mājas. Tesa devās pie tuvējā farmaceita. Iegājusi aptiekā, Tesa pamanīja, ka farmaceits bija aizņemts. Viņa visādi centās pievērst sev uzmanību, bet tomēr – nekā.
Viņa atrada sevī drosmi un ieklepojās visbriesmīgākajā, tomēr efektīvākajā veidā, kādā vien viņa spēja. Bet tomēr – nekā – farmaceits uz viņu pat nepaskatījās.
Beidzot viņa paņēma burkas saturu un uzlika to uz galda.
„Ko tu gribi,” aizkaitinātā balsī jautāja farmaceits, un, nesagaidīdams meitenes atbildi, turpināja: „Es runāju ar savu brāli, kuru neesmu redzējis veselu mūžību!”
„Nu… es gribu ar jums parunāt par savu brāli,” Tesa tikpat aizkaitināti atbildēja, turpinādama: „Viņš ir ļoti, ļoti slims. Un es gribu viņam nopirkt brīnumu!”
„Kā lūdzu,” farmaceits pārjautāja.
„Manu brāli sauc Andrejs. Viņš ir ļoti slims. Viņā augs kaut kas slikts. Es dzirdēju savu tēti sakām, ka manam brālītim tagad palīdzēt var tikai brīnums. Tātad – cik tas maksā? Cik man jums jāmaksā, lai nopirktu brīnumu?”
„Meitenīt, mēs šeit nepārdodam brīnumus, atvaino,” jau iejūtīgākā balsī teica farmaceits.
Bet Tesa lūdza: „Lūdzu, lūdzu, man ir nauda, lai par to samaksātu. Ja šis nav pietiekami, es dabūšu vēl. Tikai pasakiet man, cik tas maksā!”
Farmaceita brālis bija labi ģērbts vīrs. Viņš, protams, bija dzirdējis visu šo sarunu, tādēļ uzrunāja Tesu: „Vai tu zini, kāds brīnums tavam brālim ir nepieciešams?”
Lasi vēl: 14 ļoti īsi, taču biedējoši stāsti, kas uzdzen zosādu
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk