Polijā uzliesmojis nopietns politisks strīds par valsts drošību un milzīgu naudas summu, ko valsts varētu saņemt no Eiropas Savienības. Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs ir asi kritizējis prezidentu Karolu Navrocki par viņa lēmumu bloķēt svarīgu likumu.
Šis likums Polijai pavērtu ceļu uz Eiropas Savienības aizsardzības aizdevumiem gandrīz 44 miljardu eiro apmērā. Ministrs uzskata, ka šāds prezidenta solis tieši vājina valsts aizsardzības spējas laikā, kad drošība ir prioritāte.
Ministrs prezidenta rīcību sauc par bīstamu
Aizsardzības ministrs neslēpa savu sašutumu un prezidenta veto nodēvēja par “lielgabalu vēršanu pret sabiedrotajiem”. Viņaprāt, šī ir pilnīgi nebijusi situācija Polijas jaunāko laiku vēsturē. Nekad iepriekš neviens prezidents neesot atļāvies bloķēt tādus likumus, kas tieši skar valsts drošību un armijas stiprināšanu.
Kosinjaks-Kamišs uzsver, ka līdz šim Polijas politikā valdīja nerakstīta vienošanās. Tā paredzēja, ka drošības jautājumi ir svēta lieta, par ko partijas savā starpā nestrīdas, lai kas arī būtu pie varas. Tagad šī vienošanās esot salauzta, un ministrs uzskata, ka prezidents ir izvēlējies savas politiskās intereses stādīt augstāk par visas valsts interesēm.
Pārmetumi par politiskām spēlēm
Ministrs ir pārliecināts, ka prezidenta rīcība ir tīri politisks gājiens, nevis rūpes par valsti. Viņš norādīja, ka Navrockis šobrīd rīkojas kā konkrētas politiskas nometnes pārstāvis, nevis kā bruņoto spēku augstākais vadonis. Pēc Kosinjaka-Kamiša domām, prezidents tagad uzņemas pilnu atbildību par to, ka Polija nevarēs izmantot tai paredzēto milzīgo finansējumu aizsardzības modernizēšanai.
Šis strīds vēl vairāk palielina plaisu starp prezidentu un premjera Donalda Tuska vadīto valdību. Kamēr valdība mēģina piesaistīt līdzekļus no Briseles, prezidents šos centienus aptur, izmantojot savas pilnvaras. Tas rada situāciju, kurā divi svarīgākie valsts varas atzari nespēj vienoties par fundamentāliem jautājumiem.
Strīda pamatā ir atšķirīgi redzējumi par Polijas attiecībām ar Eiropas Savienību. Prezidentu Navrocki atbalsta opozīcijā esošā partija “Likums un taisnīgums”, kas vienmēr ir bijusi skeptiska pret pārlieku lielu Briseles ietekmi. Opozīcija aicināja prezidentu izmantot veto tiesības, jo uzskata, ka šādi aizdevumi padarīs Poliju ekonomiski un politiski pārāk atkarīgu no Eiropas Savienības lēmumiem.
Opozīcijas ieskatā, aizņemties tik milzīgas summas no Briseles nozīmē pieņemt arī dažādus nosacījumus, kas varētu ierobežot Polijas patstāvību nākotnē. Viņu arguments ir vienkāršs – labāk paļauties uz saviem spēkiem, nevis sasaistīt sevi ar ilgtermiņa parādsaistībām pret Eiropas struktūrām.
Ko tas nozīmē Polijas drošībai
Šobrīd situācija ir neskaidra. No vienas puses, valdībai ir nepieciešama nauda, lai iepirktu jaunu bruņojumu un attīstītu militāro infrastruktūru. 44 miljardi eiro ir milzīga summa, kas varētu būtiski paātrināt armijas modernizāciju. No otras puses, prezidenta veto nozīmē, ka šī nauda vismaz pagaidām paliks neaiztikta.
Kamēr politiķi Varšavā strīdas par to, kurš ir lielāks patriots, aizsardzības nozare gaida skaidrību. Ja abas puses neatradīs kompromisu, Polijai būs jāmeklē citi finansējuma avoti, kas var izrādīties dārgāki vai neizdevīgāki. Šis gadījums skaidri parāda, ka pat jautājumos par valsts aizsardzību iekšpolitiskās cīņas var kļūt par nepārvaramu šķērsli.