Saspīlējums Tuvajos Austrumos ir sasniedzis jaunu virsotni, jo Irāna trešdien pieņēmusi lēmumu atkal slēgt stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu. Šāds solis ir tieša reakcija uz Izraēlas veiktajiem triecieniem Libānas teritorijā.
Situācija ir strauji mainījusies, jo vēl pavisam nesen tika cerēts uz mierīgāku periodu reģionā. Tikai dienu iepriekš ar ASV starpniecību bija panākta vienošanās par pamieru, taču tagad šī vienošanās faktiski ir pārtraukta.
Baltā nama asā reakcija un prasības
ASV vadība uz Irānas rīcību reaģējusi nekavējoties un ļoti tieši. Baltais nams paziņoja, ka Hormuza šauruma slēgšana ir pilnīgi nepieņemama rīcība, kas apdraud starptautisko stabilitāti. Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita žurnālistiem uzsvēra, ka prezidenta prasība ir skaidra – šaurums ir jāatver tūlīt pat, turklāt tam jānotiek ātri un droši.
Vašingtona uzskata, ka šāda rīcība no Irānas puses saasina jau tā trauslo situāciju. Jebkādi ierobežojumi kuģošanai Hormuza šaurumā ietekmē ne tikai reģiona valstis, bet arī globālo ekonomiku, tāpēc ASV stingri iestājas par tūlītēju piekļuves atjaunošanu šim svarīgajam ūdensceļam.
Pamiera vienošanās izjukšana un domstarpības
Vēl otrdienas naktī šķita, ka ir izdevies panākt diplomātisku izrāvienu. Ar Pakistānas starpniecību Irāna un ASV vienojās par divu nedēļu ilgu pamieru. Šī plāna ietvaros bija paredzēts uz laiku atvērt Hormuza šaurumu, lai mazinātu spriedzi. Tomēr cerības uz mieru ātri izplēnēja, kad Izraēla paziņoja par savu redzējumu attiecībā uz šo vienošanos.
Izraēlas valdība uzskata, ka panāktais pamiers attiecas tikai uz tiešo konfliktu ar Irānu, bet neuzliek nekādus ierobežojumus operācijām Libānā. Tajā pašā laikā Izraēla apstiprināja, ka uz laiku aptur uzbrukumus mērķiem pašā Irānā, taču cīņa pret grupējumu “Hizbollah” turpināsies. Šāda interpretācija izrādījās liktenīga panāktajai vienošanās stabilitātei.
Interpretācijas atšķirības un Pakistānas loma
Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka iesaistītās puses pamiera nosacījumus saprata pilnīgi atšķirīgi. Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs, kurš palīdzēja sarunu procesā, publiski norādīja, ka pamieram nepārprotami vajadzēja aptvert arī Libānu. Tomēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu jau dažas stundas vēlāk šo apgalvojumu noraidīja.
Netanjahu skaidri lika saprast, ka Izraēla turpinās savas militārās darbības pret “Hizbollah”, neskatoties uz to, par ko Vašingtona un Teherāna ir vienojušās savā starpā. Šī pretrunīgā pieeja radīja neizpratni starptautiskajā sabiedrībā un kalpoja par iemeslu Irānas lēmumam atteikties no tālākas dalības pamiera procesā.
Irānas brīdinājumi un aizdomas pret ASV
Irānas ziņu aģentūra “Fars” ziņo, ka valsts armijas vadība situāciju vērtē kā Izraēlas veiktu pamiera pārkāpumu. Teherānas ieskatā Izraēla nevar vienpusēji izvēlēties, kuras militārās operācijas apturēt un kuras turpināt. Irānas armijas pārstāvis jau ir izteicis draudus par jauniem uzbrukumiem, ja Izraēlas triecieni Libānai netiks pārtraukti.
Tajā pašā laikā Teherānā aug neuzticība pret ASV rīcību. Irānas militārpersonas norāda uz diviem iespējamiem scenārijiem: vai nu ASV vairs nespēj ietekmēt Izraēlas lēmumus, vai arī ASV Centrālā pavēlniecība patiesībā klusējot atbalsta Izraēlas uzbrukumus Libānai. Šīs aizdomas tikai vēl vairāk attālina abas puses no jebkāda veida jauna miera līguma parakstīšanas tuvākajā laikā. Raksturīgi šādiem konfliktiem, katra puse notiekošo skaidro pa savam, atstājot diplomātiju otrajā plānā.
