ASV Austrumu piekrastes un Meksikas līča piekrastes ostas piektdien atsāka darbu pēc tam, kad dokeri un ostu operatori panāca vienošanos par darba samaksu, lai atrisinātu nozares lielāko darba pārtraukumu gandrīz pusgadsimta laikā, taču kavēto kravu apjoma likvidēšana prasīs laiku.
Streiks beidzās ātrāk, nekā investori bija gaidījuši, vājinot kuģniecības akciju vērtību, jo vairs nebija gaidāms kravu pārvadājumu tarifu pieaugums.
“Ostu streiks beidzās samērā ātri, novēršot jebkādus būtiskus negatīvus riskus ekonomikai šajā ceturksnī,” sacīja Oxford Economics galvenais ASV ekonomists Raiens Svīts.
Saskaņā ar Everstream Analytics datiem vismaz 54 konteinerkuģi bija nostājušies rindā ārpus ostām, jo streiks neļāva veikt izkraušanu, draudot ar jebkādu preču – no banāniem līdz auto detaļām – trūkumu. Noteikti ieradīsies vēl vairāk kuģu.
Cenu veidošanas platforma Xeneta norādīja, ka, visticamāk, būs nepieciešamas divas līdz trīs nedēļas, lai atjaunotu normālu preču plūsmu.
“Atcerieties, ka kuģi turpina nākt, tāpēc ir ne tikai jāapstrādā kuģi, kas jau ir rindā, bet papildus jāstrādā, lai mazinātu sastrēgumus, pirms piegādes ķēdes atkal sāks darboties,” aģentūrai Reuters sacīja Xeneta galvenais analītiķis Pīters Sands.
Par šo vienošanos vēlu ceturtdien paziņoja Starptautiskās kravas kuģu arodbiedrības (International Longshoremen’s Association) darbinieku arodbiedrība un Amerikas Savienoto Valstu Jūras alianses (USMX) ostu operatori. Avoti ziņoja, ka viņi ir vienojušies par algu paaugstināšanu par aptuveni 62 % sešu gadu laikā, vidējo algu no 39 dolāriem stundā paaugstinot līdz aptuveni 63 dolāriem stundā.
ILA otrdien uzsāka 45 000 ostu darbinieku streiku, kas ir pirmā lielā darba pārtraukšana kopš 1977. gada un skāra 36 ostas no Menas līdz Teksasai. JP Morgan analītiķi lēš, ka streiks ASV ekonomikai izmaksās aptuveni 5 miljardus ASV dolāru dienā.
Pārtraukums bija galvassāpes prezidenta demokrāta Džo Baidena administrācijai pirms 5. novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, atverot jaunu tabulu, kurā demokrātu viceprezidente Kamala Harisa cīnās pret republikāņu bijušo prezidentu Donaldu Trampu. Tas draudēja negatīvi ietekmēt ASV nodarbinātības rādītājus ziņojumā, ko paredzēts publicēt īsi pirms vēlēšanu dienas.
Baltais nams bija izdarījis spiedienu uz USMX darba devēju grupu, lai tā saldinātu savu līguma piedāvājumu, lai izbeigtu streiku, jo uzņēmēju tirdzniecības grupas brīdināja par postošām sekām, ja apstāšanās turpināsies.
Pēc paziņojuma par vienošanos kuģniecības uzņēmumu akcijas Āzijā un Eiropā kritās. Piemēram, kuģniecības grupas A.P. Moeller-Maersk akcijas līdz piektdienas rītam samazinājās par 4,7 %, bet Hapag-Lloyd akcijas samazinājās par 14,4 %. Japānas Nippon Yusen, kas dienu iepriekš sasniedza rekordaugstu līmeni, zaudēja 9,4 %, un Kawasaki Kisen samazinājās par 9,7 %.
“Kuģniecības akciju cenas iepriekš bija pieaugušas, jo bija gaidāms cenu kāpums, ko izraisīja ASV dokeru streiks un saspringtā situācija Tuvajos Austrumos,” sacīja Taishin Securities Investment Advisory analītiķis Tonijs Huangs.
Saskaņā ar eMarketer analītiķa Skaja Kanaves teikto, mazumtirgotāji veido aptuveni pusi no visa konteineru pārvadājumu apjoma, tostarp Walmart, IKEA un Home Depot, kas izmanto Austrumu piekrastes un Meksikas līča piekrastes ostas.
Provizoriskā vienošanās par algām izbeidza streiku, bet tikai pagarināja pašreizējo līgumu līdz 15. janvārim. Abas puses turpinās runāt par citiem jautājumiem, piemēram, par to, kā ostas izmanto automatizāciju, kas, pēc strādnieku domām, novedīs pie darba vietu zaudēšanas.
“Lēmums izbeigt pašreizējo streiku un ļaut Austrumkrasta un Meksikas līča piekrastes ostām atsākt darbu ir labas ziņas valsts ekonomikai,” teikts Nacionālās mazumtirdzniecības federācijas paziņojumā. “Jo ātrāk viņi panāks (galīgo) vienošanos, jo labāk visām amerikāņu ģimenēm.”