Kā tagad dzīvo vīrietis, kurš Padomju gados, būdams students, adoptēja bērnu, par ko gandrīz tika…

Viss sākās vēl PSRS laikā: students adoptēja bērnu un viņu gandrīz atskaitīja no augstskolas

Kā tagad dzīvo vīrietis, kurš Padomju gados, būdams students, adoptēja bērnu, par ko gandrīz tika izraidīts no skolas!

Tas viss notika 1963. gadā. Tobrīd šis stāsts tika apspriests visā valstī, lai gan vēlāk tas tika pakāpeniski aizmirsts. Bet mēs nevaram nepastāstīt par šo labo darbu tagad. Parunāsim par Juriju Zinčuku.

Bērnībā Jurijam trūka uzmanības no ģimenes vīriešiem. Abi vectētiņi nomira vēl pirms viņa dzimšanas, bet tēvs bija alkoholiķis. Īsāk sakot māte Juriju un viņa māsu izaudzināja viena pati.

Pret bērniem Zinčuks vienmēr izturējās pozitīvi. Viņš bija priecīgs, kad apmācības laikā medicīnas skolā viņam tika piedāvāts iziet praktiskās nodarbības slimnīcas bērnu nodaļā. Bieži viņš devās uz palātu pie bērniem, no kuriem vecāki atteicās. Tur bija divu gadu zēns vārdā Serjoža. Viņš bija ļoti pieķēries studentam.

Arī Jurijam bija siltas jūtas pret bērnu un viņš pat gribēja viņu adoptēt. Bet neviens neļautu 16 gadus vecam puisim to izdarīt. Serjoža palika slimnīcā.

Ar izcilību pabeidzot skolu, jauneklis iestājās Habarovskas institūta dzemdību fakultātē. Jau studiju laikā viņš atrada darbu dzemdību namā. Reiz, kārtējās maiņas laikā, Jurijs neatrada vienu no jaunajām māmiņām. Izrādījās, ka jaunā māte aizbēga no slimnīcas un bērnu pameta.

Zinčuks devās aplūkot jaundzimušo un uzreiz saprata, ka vēlas kļūt par viņa tēvu. Viņam izdevās atrast bērna māti, kura neplānoja mainīt savu lēmumu. Viņa paskaidroja savu rīcību, sakot, ka šis ir trešais bērniņš ģimenē, un pat pirms viņa dzimšanas vīrs nolēma no viņas šķirties.

Puisim bija skaidrs plāns, ar kura palīdzību viņš varētu apsteigt citus potenciālos adoptētājus.

Dzimtsarakstu nodaļā viņš tika ierakstīts kā bērna tēvs, kā arī tika norādīts, ka māte izsniegusi dokumentus atteikumam. Par viņu neviens vairāk neko nedzirdēja.

Lasi arī: Burtiski pēc sekundes mazuli vajadzēja atvienot no ierīcēm. Vecāki noliecās atvadīties, bet tad ārsti ieskrēja istabā

Jaundzimušo zēnu nosauca par Bogdanu. Sākumā viņi dzīvoja kopmītnes istabā, kur viss bija īpaši sagatavots mazuļa aprūpei. Jaunais tēvs kaut ko nopirka pats, bet ar citām lietām palīdzēja viņa draugi. Atbalstu Jurijam sniedza visi.. izņemot mācībspēkus.

 

Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kas notika un redzētu FOTO kā viņi izskatās tagad 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru