Neraugoties uz straujo degvielas cenu kritumu, gada inflācija Nīderlandē septembrī joprojām bija 3,5%, kas ir viena no augstākajām eirozonā.
Saskaņā ar Nīderlandes Statistikas biroja (CBS) publicētajiem galīgajiem datiem septembrī cenas Nīderlandē bija par 3,5% augstākas nekā gadu iepriekš. Tomēr cenu kāpuma temps bija nedaudz lēnāks nekā augustā, kad gada inflācija bija 3.6%. Mēneša izteiksmē septembrī cenas samazinājās par 0,5%, kas ir pirmais mēneša kritums kopš 2023. gada novembra.
Viens no galvenajiem iemesliem nelielai cenu mazināšanai bija motordegvielas cenu kritums – septembrī cenas bija par 11.3% zemākas nekā pirms gada, velkot līdzi transporta izmaksas (-1.6%).
Tikmēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga līdz 2.2%, bet apģērbi un apavi kļuva par 1.8% dārgāki nekā gadu iepriekš. Mājokļu un komunālo pakalpojumu inflācija (4.2%) nemainījās.
Tikmēr saskaņoto patēriņa cenu (SPCI) rādītājs, kas ļauj salīdzināt inflāciju ar citām ES dalībvalstīm, gada laikā pieauga par 3,3%, nemainoties salīdzinājumā ar 2024. gada augustu.
Tas ir otrs augstākais inflācijas līmenis eirozonā, kur vidējais rādītājs samazinājās no 2.2% augustā līdz 1.8% septembrī. “Galvenokārt pakalpojumu un tabakas izstrādājumu cenu pārmaiņu dēļ inflācija Nīderlandē ir augstāka nekā eiro zonā,” teikts CSP ziņojumā.
Atsevišķi publicētie dati liecina, ka mājsaimniecību patēriņš Nīderlandē 2024. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.7%, iepriekšējā mēnesī pieaugot par 0.8%. Izdevumi cita starpā pieauga mājsaimniecības precēm un pakalpojumiem, bet samazinājās pārtikai, dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Kopumā ekspert veļ joprojām paredzam, ka 2024. gadā Nīderlandes ekonomika augs mērenā tempā, taču vairāki izaicinājumi var ierobežot tās kopējo sniegumu. Tiek prognozēts, ka tautsaimniecības izaugsme būs aptuveni 0,7%, un daži faktori, piemēram, augstas procentu likmes un ievērojams mājokļu būvniecības kritums, veicinās šo ierobežoto izaugsmi.
Paredzams, ka uzņēmumu investīcijas samazināsies aptuveni par 3.1%, jo pieaugs aizņemšanās izmaksas. Tāpat paredzams, ka strauji samazināsies ieguldījumi mājokļos, tādējādi mazinot tautsaimniecības dinamiku.