Ierosinātais nodokļa paaugstinājums attieksies arī uz koncertu biļetēm, sporta pasākumiem un laikrakstiem, tādējādi nodarot triecienu valsts kultūras nozarei.
Nīderlandes jaunās valdības priekšlikumi paaugstināt PVN grāmatām, muzeju apmeklējumiem, viesnīcu rezervācijām un sporta pasākumiem ir izraisījuši asu pretestību no valsts kultūras un izklaides sektora puses.
Plāni, kas stāsies spēkā pēc diviem gadiem (2026. gadā), paredz PVN palielināšanu no 9 % līdz 21 % plašam atpūtas pasākumu klāstam.
Nīderlandes valdība, ko vada jaunievēlētais premjerministrs Diks Šūfs, kurš maijā nomainīja Marku Rute, uzskata, ka šis palielinājums valsts kasei nodrošinās 2,2 miljardus eiro gadā, lai finansētu sociālās programmas un infrastruktūras projektus.
Taču valsts ekonomiski nozīmīgo kultūras un atpūtas nozaru vadītāji ir nosodījuši nodokļu paaugstināšanu, apgalvojot, ka šis solis kaitēs nozarei, kas joprojām atgūstas no pandēmijas sekām.
Kultūra ir liels ienākumu avots ekonomikai. Saskaņā ar Nīderlandes Statistikas biroja (CBS) datiem 2022. gadā tūrisms Nīderlandes ekonomikā nodrošināja 96 miljardus eiro, kas ir par 36,5 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gadā.
Taču lielu daļu no pieauguma veidoja vietējie tūristi, kurus PVN palielinājums skars visvairāk. Vietējie tūristi iztērēja 65 miljardus eiro, savukārt ārvalstu tūristu ieguldījums bija aptuveni 34,5 miljardi eiro.
Jūnijā plaša Nīderlandes kultūras organizāciju koalīcija – tostarp Nīderlandes Futbola asociācija (KNVB), Eredivisie, augstākā profesionālā futbola līga, Kultūras federācija, Pop koalīcija un Nīderlandes Žurnālistu asociācija (NVJ) – uzsāka kampaņu, lai izdarītu spiedienu uz valdību, lai tā pārskatītu savus nodokļu plānus.
Grupa visās Nīderlandes valsts un reģionālajās avīzēs izvietoja pilnu lappusi aizņemošu reklāmu, kurā ar saukli “Nepaaugstināt PVN” nosodīja nodokļa palielināšanu.
Koalīcija savā paziņojumā norādīja: “Ierosinātais PVN likmes palielinājums neizbēgami novedīs pie cenu paaugstināšanās, kas radīs spiedienu uz sporta, plašsaziņas līdzekļu, grāmatu, kultūras un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu pieejamību un cenu ziņā. Tas ietekmē ikvienu Nīderlandes iedzīvotāju ikdienā un vairākās jomās. Tas ir papildu slogs katra holandieša vērtīgajam brīvajam laikam, kluba dzīvei, zinātkārei un (garīgajai) labsajūtai.”
Nīderlandes Izdevēju asociācijas priekšsēdētājs Johans van Oorts sacīja: “Grāmatas nav luksusa prece, tās ir būtiska mūsu kultūras un izglītības sistēmas sastāvdaļa. PVN palielināšana grāmatām radīs nevajadzīgu finansiālu slogu lasītājiem un vēl vairāk palielinās plaisu starp tiem, kas var atļauties iegādāties grāmatas, un tiem, kas to nevar atļauties.”
Amsterdamas koncertzāles direktors Johans Šrijvers teica: “Kultūras nozare joprojām atgūstas no zaudējumiem, ko piedzīvojām pandēmijas laikā. PVN paaugstināšana tagad draud iznīcināt panākumus, ko esam guvuši, atjaunojot auditoriju. Ja palielināsies biļešu cenas, samazināsies koncertu un kultūras pasākumu apmeklētāju skaits, kas galu galā kaitēs mūsu iestādēm un māksliniekiem, kurus mēs atbalstām.”
Četru partiju koalīcijas valdības plānu atbalstītāji apgalvo, ka Nīderlandes kultūras iestādēm un izdevējiem būtu jāizstrādā alternatīvi ieņēmumu avoti, lai mazinātu PVN palielinājumu.
Viņi uzsver digitālo abonēšanas modeļu potenciālu kā veidu, kā kompensēt fizisko produktu, piemēram, grāmatu un pasākumu biļešu, pieaugošo izmaksu ietekmi, un izaicina nozares izstrādāt modernas, elastīgas pieejas, kas palīdzētu tām pielāgoties mainīgajai tirgus dinamikai.
Saskaņā ar ES statistikas iestādes Eurostat datiem Nīderlandes kultūras nozare ir viena no spēcīgākajām Eiropā. Nodarbinātība valsts kultūras un radošajās nozarēs ir viena no augstākajām ES, un gandrīz 3 % no darbaspēka strādā šajā nozarē. Vislielākais īpatsvars ir Maltā (5,3 %), bet vismazākais Luksemburgā (0,4 %), Polijā (0,5 %) un Čehijā (0,8 %).