Gadu vēlāk Šarlotes mocītājs sāka filmēt seksuālos uzbrukumus.
Šarlote teica: “Sākumā es atteicos, bet viņš iespēra man pa vēderu un tomēr mani izvaroja. Es biju bezspēcīga. Nākamajā reizē, kad es atteicos, viņš piespieda manu roku pie verdoša katliņa”.
2009. gadā, kad Šarlotei bija 12, viņai divus mēnešus kavējās mēnešreizes, un Reimonds viņu tik regulāri seksuāli izmantoja, ka to pamanīja un lika viņai veikt grūtniecības testu.
Viņa teica: “Viņš man neļāva redzēt testa rezultātu, un pāris nedēļas nekas netika pieminēts”.
Nākamajā mēnesī, kamēr Šarlote atradās Reimonda dzīvoklī, viņa draugs, uzradies no nekurienes, piespieda viņu pie zemes.
Viņa sacīja: “Es biju pārbijusies un domāju, ka viņš mani izvaros, tad parādījās vectēvs ar mēteļa pakaramo, novilka manas biksītes un iegrūda pakaramo manī. Nekad nebiju jutusi tādas sāpes. Es jutos tā, it kā mirtu. Pēc tam viņš man teica, ka es vairāk nebūšu stāvoklī, un tad atstāja mani asiņot uz grīdas. Es sakopos, bet dažas nākamās dienas es biju agonijā, un es izmisīgi gribēju kādam to pateikt”.
Nākamo divu gadu laikā Šarloti katru nedēļu izvaroja Reimonds, bet uzbrukumi kļuva retāki, kad viņa kļuva par tīni. Kad viņai bija 14 gadi, viņš pārstāja nākt ciemos pēc strīda ar Šarlotes mammu.
“Pat pēc vectēva aiziešanas es nekad nejutos drošībā,” sacīja Šarlote, kura cieta no briesmīgām šausmām, sev darīja pāri un vairākas reizes centās izbeigt savu dzīvi. Nolemjot, ka audžu vectēvs ir jāsoda, viņa par to ziņoja policijai 2016. gada novembrī, un pēc nedēļas viņu arestēja un apsūdzēja.
2017. gada jūlijā Hodžess, tagad 73 gadus vecs, parādījās Kārdifas kroņa tiesā, kurā viņš tika apsūdzēts 24 noziedzīgos nodarījumos pret Šarloti, bet savu vainu viņš atzina tikai četros no tiem, piespiežot Šarloti sniegt liecības tiesā divu nedēļu garā tiesas prāvā. Viņš tika atzīts par vainīgu visās atlikušajās apsūdzībās, notiesāts uz 25 gadiem un piespiests parakstīt dzimumnoziedznieku reģistru uz mūžu.
Tiesnesis Filips Heriss-Dženkinss sacīja, ka Hodžs neizrāda nožēlu par nežēlīgo seksuālo izmantošanu.
“Kad policija man teica, es šņukstēju uz grīdas,” sacīja Šarlote, “runāšana ir palīdzējusi man virzīties uz priekšu ar savu dzīvi, un es gribu mudināt citus darīt to pašu. Iespējams, ka mans slimais vectēvs man atņēma laimīgu bērnību, bet es atsakos ļaut viņam sabojāt manu nākotni”.
Avots: metro.co.uk