Alga
Līdz 1957. gadam deputāti nesaņēma ne santīmu, līdz parlaments noteica, ka “nevienam pilsonim nevar atņemt iespēju kļūt par deputātu ekonomisku apsvērumu dēļ”. Mūsdienās deputāta alga ir aptuveni 68 000 kronu, kas ir salīdzināmi virs vidējās skolotāja algas (tā ir aptveni 40 000 kronas, bet daudzi skolotāji pelna virs 50 000 kronām).
Deputāti nevar paaugstināt algas, jo šī jautājuma izskatīšanai darbojas neatkarīga komiteja Riksdagens Arvodesnämd. Tajā ietilpst prezidents kā tiesnesis un vēl divi cilvēki, parasti žurnālisti vai bijušās amatpersonas.
Dzīvokļi
Parlamentāriešiem, kas nav no Stokholmas, tiek nodrošināti valsts dzīvokļi. Tas ir vienistabas dzīvoklis apmēram 45 kvadrātmetru platībā, kur parasti viena istaba kalpo gan kā guļamistaba, gan dzīvojamā istaba. Dzīvokļa uzturēšanu veic paši deputāti, no valsts līdzekļiem tiek segta tikai viena tīrīšana gadā.
Dzīvoklis paredzēts tikai tam, lai tur uzturētos parlamenta loceklis un viņa ģimene, ja tas ir nepieciešams.
Restorāns
Parlamenta ēkā nav neviena, kas izskatās pēc viesmīļa. Katrs deputāts pats sev pērk kafiju un ēdienu, kā arī viņam ir pienākums visus lietotos traukus atgriezt savā vietā.
Jā, ne tikai atgrieziet, bet arī iepriekš nomazgāt. Tas viss nekādā veidā netiek kompensēts, un pusdienot dārgā restorānā par valsts naudu ir pilnīgi neiedomājami!
Sekretāru armija
Nevienam no deputātiem nav tiesību uz savu sekretāru vai palīgu tā pat vien. Katra partija saņem no valsts noteiktu summu partijas sekretariāta izveidošanai, kas darbojas visas partijas labā un interesēs.
Protams, partija var izšķirties par darba uzdevumiem katram padomniekam/palīgam utt, bet deputātiem nepienākas palīgs tāpat vien.
Neviens no partijas biedriem nevar piesaistīt nevienu sekretāru personīgo vajadzību apmierināšanai. Tas nozīmē, ka liela daļa Zviedrijas deputātu paši sastāda savu darba grafiku, nozīmē tikšanās un dodas pēc kafijas.
Lasi arī: Kā tagad dzīvo vīrietis, kurš Padomju gados, būdams students, adoptēja bērnu, par ko gandrīz tika…
Pensijas
Bijušajam deputātam maksā noteikta veida atlaišanas pabalstu 85% apmērā no viņa algas par diviem gadiem. Bet, lai to saņemtu otrajā gadā, jums jāpierāda, ka jūs patiešām meklējat jaunu darbu.
Ja cilvēks saņem citu mandātu, viņš automātiski zaudē ieguvumu. Tiesa, par nostrādāto parlamentā saņem papildus piemaksu standarta pensiju sistēmai. Tomēr tā nav tik dāsna kā daudzi iedomātos un ir limitēta gan naudas apjoma ziņā, gan laika ziņā, cik ilgi to var saņemt.
Zviedrijā darbs valsts dienestā netiek uzskatīts par kaut ko prestižu, un tāpēc zviedri tur izvēlas strādāt nelabprāt. Piemēram, ne tik sen premjerministrs atkāpās no amata un ilgu laiku viņa vieta bija tukša, līdz parlaments gandrīz piespiedu kārtā ielika bijušo finanšu ministru. Jo veiksmīgāka valsts, jo mazāk prestiža ir tās labā strādāt – tāds ir likums.