2025.gada sākumā 5% bagātāko eirozonas iedzīvotāju piederēja 45% no mājsaimniecību neto bagātības. Euronews Business rūpīgāk aplūko bagātības nevienlīdzību visā Eiropā.
Bagātības sadalījums ir viens no svarīgākajiem sabiedrības vienlīdzības rādītājiem. Lai gan vairumā valstu tas ir nevienmērīgs, nevienlīdzības līmenim ir nozīme.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem 2025. gada pirmajā ceturksnī 10% turīgāko mājsaimniecību eirozonā piederēja 57,4% no kopējās neto bagātības, savukārt 5% turīgāko vien veidoja 44,5%. Turpretī 50% turīgāko mājsaimniecību piederēja tikai aptuveni 5% no bagātības. Šie skaitļi parāda ievērojamo nevienlīdzību bagātības sadalījumā visā Eiropā.
Bet kā bagātība tiek sadalīta Eiropā? Kurās valstīs ir visaugstākais un zemākais bagātības nevienlīdzības rādītājs visā Eiropā? Un kādi ir galvenie iemesli, kas veicina bagātības nevienlīdzības atšķirības?
Bagātības sadalījums Eiropā
UBS 2025. gada globālajā bagātības ziņojumā ir atklāts Džini indekss bagātības nevienlīdzībai visā Eiropā, sākot ar 2024. gadu. Džini koeficients mēra bagātības nevienlīdzību valstī ar skaitli no 0 līdz 1: augstāka vērtība norāda uz lielāku nevienlīdzību, savukārt 0 vērtība apzīmē pilnīgu vienlīdzību.
Saskaņā ar ziņojumu Zviedrijā ir visaugstākā bagātības nevienlīdzība ar Džini rādītāju 0,75, savukārt Slovākijā tas ir viszemākais — 0,38.
Papildus Zviedrijai bagātības nevienlīdzība ir augsta arī Turcijā (0,73), Kiprā (0,72), Čehijā (0,72) un Latvijā (0,7), visās valstīs ar rādītājiem virs 0,7. Apakšā seko Slovākija, un to Džini koeficients ir zem 0,5.
Nevienlīdzība starp piecām vadošajām ekonomikām: vislielākā Vācijā, mazākā Spānijā
Starp piecām vadošajām Eiropas ekonomikām Vācijā ir visaugstākais bagātības nevienlīdzības līmenis – 0,68, savukārt citās valstīs rādītāji ir daudz tuvāki: viszemākais ir Spānijā (0,56), tai seko Itālija (0,57), Apvienotā Karaliste (0,58) un Francija (0,59).
Kāpēc Zviedrija ieņem augstāko vietu bagātības nevienlīdzības ziņā? Zviedrija daudzās jomās bieži tiek raksturota kā sociālās vienlīdzības paraugs, taču tās bagātības sadalījums ir viens no nevienmērīgākajiem Eiropā.
Stokholmā bāzētās domnīcas Arena Idé vadītāja Dr. Liza Pelinga minēja vairākus iemeslus. Tie ietver vairāku bagātības nodokļu atcelšanu pēdējo desmitgažu laikā. Zviedrijā arī nav mantojuma, dāvinājumu vai īpašuma nodokļa.
Norādot uz ļoti zemajiem uzņēmumu nodokļiem, Pelings paskaidroja, ka tas rada daudzas “iespējas bagātiem cilvēkiem kļūt vēl bagātākiem”.
Bagātākie 5%: Cik daudz viņiem pieder
Vēl viens labs bagātības sadalījuma rādītājs ir bagātāko 5% iedzīvotāju bagātības daļa. Saskaņā ar ECB datiem, starp 20 valstīm šī daļa 2025. gada pirmajā ceturksnī svārstās no 30,8% Maltā līdz 54% Latvijā.
Papildus Maltai, Kipra (31,4%), Nīderlande (32,8%), Grieķija (33%) un Slovākija (34,4%) ziņo par viszemāko bagātības nevienlīdzību.
Turpretī pēc Latvijas vislielākā daļa ir Austrijā (53,1%) un Lietuvā (51,7%), un 5% bagātāko iedzīvotāju tur vairāk nekā pusi no kopējās mājsaimniecības neto bagātības. Vācijā un Itālijā 10% bagātāko iedzīvotāju pieder vairāk nekā 60%
10% bagātāko sabiedrību reitings ir kopumā līdzīgs, ar nelielām izmaiņām, sākot no 42,7% Maltā līdz 64% Latvijā un Austrijā.
10% bagātāko iedzīvotāju piederošā daļa ir mazāka par 50% Slovākijā (44,1%), Kiprā (44,8%), Grieķijā (45,4%), Nīderlandē (46,2%) un Īrijā (48,6%).
Papildus Latvijai un Austrijai, Vācija (60,5%) un Itālija (60,3%) ir pārējās divas valstis, kurās 10% bagātāko iedzīvotāju arī pieder vairāk nekā 60% no neto bagātības. Francijā šis skaitlis ir 54,8% un Spānijā 53,4%.